Apr. 5., 2013 | 10:27 pm
tā, sešas stundas revidēju plauktus un man ir liels, liels maiss ar veciem papīriem, ļoti daudz veciem papīriem. izmetu arī trīs kastes. un iedevu sīkajam saplēst disketes, jo tāpat nekur nevar vairs paskatīties un plēst lietas ir aizraujoši (tā pat kā mest ārā).
tagad ir gandarījuma sajūta gan par to, ka atbrīvojos no daudz kā lieka, un par to, ka nepavadīju dienu, bezjēdzīgi klikšķinot 'refresh' iekš tumblr. labs darbs, kas padarīts. kad braukšu uz rīgu, tāpat divas trešdaļas no tā visa būs jāatstāj. varbūt jāsagatavo kāda kaste, ko var nolikt kaut kur stūrī ar visām atmiņu kladēm, kartiņām, visādām zīmītēm, dienasgrāmatām un maniem desmit gadu vecumā sarakstītajiem romāniem (tāadi šedevri, man bija facepalm. bet nu bērnība)
tagad nāk miegs un sajūta, ka rokas vēl joprojām putekļos. un mazliet sāp mugura, nezinu, kas būs pēc kādiem gadiem 10.
īstenībā man gribas izmest visu, visu un tad sākt dzīvi no baltas lapas. bet tā kā man patīk dzīvot atmiņās, ir žēl.
rīt jāiet uz bibliotēku pēc Ziedoņa dzejoļu krājuma. un jāizpilda darba lapa literatūrā. un vismaz viens tests vēsturē. varbūt.
zzzzzzz
tagad ir gandarījuma sajūta gan par to, ka atbrīvojos no daudz kā lieka, un par to, ka nepavadīju dienu, bezjēdzīgi klikšķinot 'refresh' iekš tumblr. labs darbs, kas padarīts. kad braukšu uz rīgu, tāpat divas trešdaļas no tā visa būs jāatstāj. varbūt jāsagatavo kāda kaste, ko var nolikt kaut kur stūrī ar visām atmiņu kladēm, kartiņām, visādām zīmītēm, dienasgrāmatām un maniem desmit gadu vecumā sarakstītajiem romāniem (tāadi šedevri, man bija facepalm. bet nu bērnība)
tagad nāk miegs un sajūta, ka rokas vēl joprojām putekļos. un mazliet sāp mugura, nezinu, kas būs pēc kādiem gadiem 10.
īstenībā man gribas izmest visu, visu un tad sākt dzīvi no baltas lapas. bet tā kā man patīk dzīvot atmiņās, ir žēl.
rīt jāiet uz bibliotēku pēc Ziedoņa dzejoļu krājuma. un jāizpilda darba lapa literatūrā. un vismaz viens tests vēsturē. varbūt.
zzzzzzz