surrender - 21. Februāris 2013

es, visās sporta stundās:

nooooo
fak
nēe-ēe
no
gaah
ai
ups
āaau
šit
āaah
nē
pfff
*facepalm*
*sašķiebj seju sāpīgā grimasē*
*nervozi smiekliņi*

es nezinu vai ir vērts no rītiem pierakstīt kaut kādas īsas frāzītes par nosapņoto, jo vēlāk to visu pārlasot it makes no sense.

pa šīm zpd aizstāvēšanas dienām nonācu pie secinājuma, ka lielāks trīceklis ir tad, ja ir jāiet pārslēgt slīdus draudzenei, nevis tad, ja pašai jāprezentē savs darbs. abpusēji.


vēl man radās ideja pētījumam - cik bieži, ņemot dzērienu līdzi, es to izliešu tieši blakus portatīvajam vai trāpīšu uz neatklātām detaļām, un kad pienāks tā liktenīgā reize

un kāda varbūtība ir saslimt, ja visa diena pavadīta klepojoša gripas slimnieka klātbūtnē