surrender - 5. Janvāris 2013

negribu skolu, negribu no rītiem celties, negribu kāpt ārā no gultas, negribu ģērbties, negribu taisīt matus, negribu ēst brokastis, negribu iet ārā, negribu aukstumu, negribu satikt cilvēkus, negribu runāt, negribu klausīties, negribu mācīties, negribu nākt mājās, negribu pārģērbties, negribu ēst pusdienas, negribu mājasdarbus, negribu likt modinātāju, negribu negulēt, negribu gulēt, negribu eksistēt, negribu neko, neko negribu.

grāmatas, tēja un es, tikai tā ir labi. vairāk neko, neko, neko.
gribu izgaist, gribu būt brīva, gribu būt vējš un aizpūst sevi prom.

saule ir kā mana mīlestība, bez kuras nespēju dzīvot, un ziema mūs izšķir, katru gadu atstājot mani vientulībā, ar salauztu sirdi.
tad atnāk pavasaris un mēs atkal satiekamies, un es iemīlos no jauna. jo garāka ziema, jo stiprāk iemīlu sauli.

saulrieti ir kā nomierinoši, silti, elpu aizraujoši cieši, tomēr mīlestības pilni saules apskāvieni

un man šobrīd ļoti, ļoti pietrūkst saulrietu

tikko atrāvos no grāmatas, ko lasīju visu dienu (bet vēl nepabeidzu, palikušas 150 lpp.)
lasot bija labi, bet tagad es atkal jūtos nožēlojami.
labprātāk dzīvotu grāmatās un nekad nenāktu atpakaļ