Maijs. 22., 2012 | 04:56 pm

viena pati mājās, sēžu savā aliņā.
drššššš atsprāgst durvis

- č..
- kas tā par drēbju kaudzi, savāc
- e
- kāpēc tu nevari nekad salikt skapī
- b
- KĀPĒC TU NEIZSŪCI MĀJAS
- bet
- NEREDZI, KA VISS NETĪRS
- k
- NOGURUSI MĀTE PĀRNĀK MĀJĀS UN MAN VĒL MĀJAS JĀTĪRA
- bet tu neko..
- MAN VIENMĒR VISS VIENAI JĀDARA
- KĀ ES VARĒJU ZINĀT, TU VARĒJI PATEIKT, KA MAN KAUT KAS IR JĀIZDARA, KO TU TAGAD TE BĻAUJ UZ MANI, NORMĀLI NEVAR PATEIKT??

pēc pus stundas ienāca manā istabā un iedeva man zīmīti 'noslauki lūdzu putekļus un izsūc māju! paldies, mamma.'
ha nu paldies, tagad es jūtos tā, it kā būtu viņu nodevusi un šausmīgi apvainojusi :)))))

saite | ir doma | Add to Memories


Maijs. 22., 2012 | 06:07 pm

man ir tik daudz, ko teikt, bet es nespēju izteikties - sāku rakstīt vienu teikumu, bet nespēju pabeigt; rakstu otro, tad trešo par pavisam citu tēmu un beigās tā arī neuzrakstu neko.

saite | ir doma 3 | Add to Memories