Maijs. 1., 2012 | 07:07 pm
šonakt man bija melnbalts sapnis, kurā smēķēju cigareti. es pirmo reizi pamēģināju ievilkt dūmu - ne klepoju, ne rīstījos, neko. man patika tā brīvības un atbrīvotības sajūta, kad dūmi piepildīja plaušas un lēnām tos izpūtu; bija skaista, balta migliņa.
aina likās ļoti reāla, tas bija no tiem sapņiem, pēc kuriem ir neizpratne, apjukums un grūti atgriezties realitātē, jo ir sajūta, ka tas nevarēja būt sapnis.
es nekad neesmu smēķējusi un ceru nekad arī nesākt, bet bija tāda dīvaina vēlme pamēģināt
parakājos interneta gudrībās un gribot negribot jāatzīst, ka tas viss ir diezgan patiesi.
"To dream that you are smoking implies that you are refusing to allow others to be too close to you. You are trying to protect yourself from being hurt emotionally." - atbilst sajūtām pēc aizpagājušās nedēļas notikuma.
"It can indicate that something other than your conscious decision is controlling you."
"You’re struggling for independence and control in your life, and something seems to be keeping you back. It’s like you’re on a treadmill, and you’re subconsciously frustrated and angry about your inability to obtain your goal. As a result, a part of you has gotten very rebellious." - manuprāt, jau pāris ierakstu atpakaļ minēju nebrīves sajūtu. un ne tikai tas. meh
lai arī cik ļoti mani iepriecinātu siltais un saulainais ir laiks un reizēm liekas, ka visas bēdas prom, viss atkal atnāk atpakaļ. bažas, nejaukās domas un emocijas, vēlme tikt prom no visa atkal ņem virsroku. līdz ar to nevaru uzveikt to tizlo komfortītingu. pēc craving tabulas var secināt, ka esmu trauksmaina un dusmīga.
gribēju aiziet tur pat, kur vakar, bet šodien nepatīkams ziemelis vilka cauri ausīm, tāpēc diez cik ilgi ārā nepaliku, nevajag man atkal sāpošas ausis.
mazliet esmu aizrāvusies ar brīvdienu baudīšanu.
man šobrīd vajadzētu ķerties pie angļu valodas esejas, pabeigt vācu valodu, konspektu fizikā, sagatavoties bioloģijas kd (vismaz špikeri uztaisīt), bet es, protams, nedaru neko un laikam gaidu nakti, lai steigtos visu izdarīt pēdējā brīdī
nav godīgi, ka dažs labs apzināti var nenākt uz skolu, nerakstīt nekādus darbus, necensties un nedarīt praktiski neko un tad pēkšņi gada beigās uzrakstīt divus darbus un izvilkt no tiem vidējo atzīmi. well, fuck you.
man pietiek, viss, negribu skolu.
kfhskdhfskdhks vēl tikai mēnesis. tikai mēnesis. mēneša beigās daudz stundas izkritīs. laiks paskries ātri. vēl drusciņ, drusciņ, pacietību.
aina likās ļoti reāla, tas bija no tiem sapņiem, pēc kuriem ir neizpratne, apjukums un grūti atgriezties realitātē, jo ir sajūta, ka tas nevarēja būt sapnis.
es nekad neesmu smēķējusi un ceru nekad arī nesākt, bet bija tāda dīvaina vēlme pamēģināt
parakājos interneta gudrībās un gribot negribot jāatzīst, ka tas viss ir diezgan patiesi.
"To dream that you are smoking implies that you are refusing to allow others to be too close to you. You are trying to protect yourself from being hurt emotionally." - atbilst sajūtām pēc aizpagājušās nedēļas notikuma.
"It can indicate that something other than your conscious decision is controlling you."
"You’re struggling for independence and control in your life, and something seems to be keeping you back. It’s like you’re on a treadmill, and you’re subconsciously frustrated and angry about your inability to obtain your goal. As a result, a part of you has gotten very rebellious." - manuprāt, jau pāris ierakstu atpakaļ minēju nebrīves sajūtu. un ne tikai tas. meh
lai arī cik ļoti mani iepriecinātu siltais un saulainais ir laiks un reizēm liekas, ka visas bēdas prom, viss atkal atnāk atpakaļ. bažas, nejaukās domas un emocijas, vēlme tikt prom no visa atkal ņem virsroku. līdz ar to nevaru uzveikt to tizlo komfortītingu. pēc craving tabulas var secināt, ka esmu trauksmaina un dusmīga.
gribēju aiziet tur pat, kur vakar, bet šodien nepatīkams ziemelis vilka cauri ausīm, tāpēc diez cik ilgi ārā nepaliku, nevajag man atkal sāpošas ausis.
mazliet esmu aizrāvusies ar brīvdienu baudīšanu.
man šobrīd vajadzētu ķerties pie angļu valodas esejas, pabeigt vācu valodu, konspektu fizikā, sagatavoties bioloģijas kd (vismaz špikeri uztaisīt), bet es, protams, nedaru neko un laikam gaidu nakti, lai steigtos visu izdarīt pēdējā brīdī
nav godīgi, ka dažs labs apzināti var nenākt uz skolu, nerakstīt nekādus darbus, necensties un nedarīt praktiski neko un tad pēkšņi gada beigās uzrakstīt divus darbus un izvilkt no tiem vidējo atzīmi. well, fuck you.
man pietiek, viss, negribu skolu.
kfhskdhfskdhks vēl tikai mēnesis. tikai mēnesis. mēneša beigās daudz stundas izkritīs. laiks paskries ātri. vēl drusciņ, drusciņ, pacietību.