surrender - 20. Janvāris 2012

zvanīja pie durvīm.
noignorēju, jo pie manis ciemos tāpat neviens nenāk, mani mati pēc dušas izskatījās galīgi weird un kaimiņiem man nav, ko teikt.
un ja tā bija tā kaimiņiene, kas parasti prasa skaitītāju rādījumus, tad man viņa būtu jāielaiž norakstīt ciparus vai pašai jānosauc un es nezinu, kuri tieši jāsauc un tas viss būtu tik awkward un eeeermm jā

edit:
kaut kā tā

kad es sāku tīrīt datoru, rodas kārdinājums izdzēst visu pēc kārtas, tā, lai paliek pēc iespējas mazāk.
bet nevar, ja nu kādreiz vajadzēs.
visgrūtāk man ir saņemties izdzēst seriālus un filmas - man stāv 100 gb un tāaa negribas neko dzēst, lai gan skatīties es arī neskatos.
haha un nezināju, ka foto mape jau sver 50 gb. puse droši vien mani miljards saulrieti un koncertu video. pat mana mūzikas mape aizņem tikai septiņarpus gb.
kopumā no kkādiem 300 gb es aizņemu pusi.

ko lai izdzēš

es pirmo reizi mūžā uztaisīju olu kulteni, kas bija vienā gabalā. parasti man nav pacietības gaidīt, kamēr izcepsies vai arī viss sāk piedegt un tad es atmetu ar roku un samaisu visu vienā putrā.
bija garšīgi. un izskatījās vēl garšīgāk - sanāca tā smukā, brūnā kārtiņa