surrender - 29. Oktobris 2011

šodien bija diezgan forši.
ar trolejbusu aizbraucu līdz universitātei un tad čāpoju uz vecrīgu. stundām riņķoju apkārt, tipināju pa veikaliem un grāmatnīcām. ar jauno mēteli bija pat vairāk kā silti, ādenē būtu pārsalusi, bet tagad pat cimdus un šalli novilku. galerijā centrs kādas trīs reizes pa dienu atgriezos, lol.
nopirku 2 grāmatas, pa ls katru. tikko vienu izlasīju, neiebraucu lielākajā daļā teksta. nujā, staigāju apkārt, gāju uz origo pusi, cauri tam tunelim, kur vienmēr diezgan patīkamu mūziku spēlē, tad pirmo reizi izgāju cauri jaunajam zz tunelim, neiepatikās. tas otrais gan ir zegsī.
nujā, eju uz origo, tur kaut kāds helovīna mītings bija, pilns ar nāvītēm, burvjiem un vēl visādiem. izstaigājos pa origo, aizgāju atpakaļ uz vecrīgu, tad pa galeriju atkal.
stundām nebiju runājusi + man tāds krekšķis piemeties, ieeju veikalā, pārdevēja: "labdien!" es:"khh". traumējos un turpmāk vienkārši atbildei pasmaidīju.
aizgāju uz maķi, paņēmu dubultā čīzburgera komplektu un gāju uz trolejbusu visus kārdināt.

tefons neļauj cibot vairāk par 1024 rakstzīmēm -_-

mums neiet televīzija. jauki. es tikai vienreiz nedēļā skatos okartes skatuves (jā, no laif) koncertu, lai redzētu, ko sadarījuši tband un nu un, tagad pat to nevar. jei.

gaidu vasaru, kad man uz 18 varbūt uzdāvinās portatīvo.
tik jauki - savs dators, neviens nesūdzētos par pārāk tumšo ekrāntapeti, no ekrāna novāktajām ikonām, neviens sīks brālis nebūtu nospeķojis peli, nobirdinājis visu klaviatūru ar drupačām vai noķepelējis ar saldējumu.
un varētu filmas skatīties, guļot gultā >:)

par spīti tam, ka man patīk balti ziemassvētki, mandarīni un kaili koki, es neciešu ziemu. man ir auksti un jāvelk kaudze ar drēbēm, cepure un es nevaru staigāt kedās.
un rudenī ir drēgns un nomācies un es kļūstu depresīva. un man riebjas slimot.
pavasarī arī ir auksti un skolas pēdējie mēneši šausmīgi ilgi velkās. toties putniņi sāk čivināt un saulīte atrādās biežāk.
vasaru dievinu, tad man beidzot ir silts. ok, šī vasara bija auksta, jo es nešķīros no biezās segas.

es nepavisam nedzīvoju pareizi. vienmēr kaut ko gaidu (it kā kaut kas kādreiz mainītos), lai gan jādzīvo šodienai.

šobrīd gaidu 30 seconds to mars koncertu, kur es kārtīgi izlēkāšos un izkliegšos, izgāzīšu visas sakrājušās dusmiņas un tā.
pēc tam gaidu ziemassvētkus un ziemas brīvdienas, jauno gadu, tad pavasara brīvdienas, liecības, vasaru, summersound. un tad jau 12. klase, jeb stresošanas laiks, zpd (kuru es neesmu sākusi) aizstāvēšana jeb ļaunākais notikums manā dzīvē (es labāk piecreiz uzrakstu visus eksāmenus, nekā uzstājos visas vidusskolas priekšā). un tad viss, braucu uz rīgu studēt. BET MAN NAV NE JAUSMAS KO!!!!!! āaaaa kāpēc es par to vispār sāku domāt :s