pēc definīcijas skumja

08:13 pm: nezinu vārdus, lai iesāktu šo tekstu. "brīvdienas" ir cauri, bet - jo trakāk. nenoķert miera sajūtu. laikam nemaz nevar noķert to, kā nav. biju domājusi, ka aizbraukšu uz laukiem, atslēgšu domas un viss. taču nē. neiespējami. es Tevi neizprotu. sarunājām, ka ceturtdien satiekamies un Tu atdod manas mantas. ceturtdienas vakarā zvanu, ilgi necel klausuli. pēc tam pacel un saki, ka pēc 20 minūtēm pārzvanīsi. nepārzvani. piektdien vēlu vakarā saņemu īsziņu "piedo, ka es tā dumi nometu klausuli, bet tā man ar darīji, so vēlējos pamēģināt. Tu drošvien laukos, tāpēc mantas atdošu nākamnedēļ". ?? kua? neattopu, kas mani vairāk te izbrīna - vai tas, ka es tā būtu darījusi [starp citu, neatceros. bija tikai viens tāds gadījums, bet tad pat pēc 5 minūtēm atzvanīju un atvainojos], vai arī Tavs atbildes ātrums, vai arī.. kāpēc lai Tev būtu tagad man kaut kā jādara pāri, jāiegriež? Redz, kā tu man, tā es tev! Vienvārdsakot sviests. Neatbildēju. Nebija ko teikt. Tā jau Tava problēma, ja kaut kas nepatīk. Šā vai tā - nesaprotu, kam par godu esmu pelnījusi tādu attieksmi. Vai tad Tevi tagad aiztieku, morāli traumēju? Vispār.. klusums taču. Pats tā vēlējies. Lai kā man gribētos kliegt, taču klusēju. Ne skaņa nenonāk līdz Taviem apriņķiem. Tāds kā aizvainots liecies. bet lab, nav ko daudz domāt.
šobrīd esi pieslēdzies internetam, braucu pakaļ savām mantām.
viss, viss. viss. mēnesi nebūšu Tevi redzējusi.