Kāds vīrietis man reiz sacīja:"Manai sievai un man vienkārši vairs nav to jūtu, kas mums kādreiz bija. Man šķiet ka es viņu vairs nemīlu, un viņa nemīl mani. Ko man darīt?" "Vairs nav to jūtu, kas bija agrāk ?" pārjautāju. "Tieši tā," viņš apliecināja. " Mums ir bērni, par kuriem mēs no tiesas raizējamies. Ko Jūs ieteiktu?" " Mīliet viņu, " atbildēju. " Es jau sacīju, mīlestība ir izplēnējusi." " Mīliet viņu!" " Jūs nesaprotat. Mīlestības jūtas vienkārši ir pazudušas." " Tad mīliet viņu! Ja jūtu vairs nav, tad tas ir labs iemesls mīlēt viņu." " Bet kā jūs varat mīlēt, kad vairs nemīlat?" " Mans draugs, mīlēt ir darbības vārds. Mīlestība - jūtas - ir mīlestības auglis, vārds. Tādēļ mīliet viņu. Kalpojiet viņai. Ziedojieties. Ieklausieties viņā. Jūtiet līdzi. Novērtējiet. Piekrītiet viņai. Vai jūs gribat to darīt?" -Kovejs |
Tu aizbrauci ar pirmo trolejbusu Es būdā atgriezos un taisījos uz dusu Man iesāpējās kaut kur krūšu rajonā Un sāp vēl tagad kad par tevi jādomā Kam visam vienmēr jābeidzas tik slikti Kam pelēks pretīgs rītiņš allaž aust tik dikti Nu aizbrauc kas tad ir vienalga man Kaut tavi čukstieni vēl manā būdā skan - K. Elsbergs |