Apakšmērķis: Lēmuma, kā Manas Maņas sakārtotas secībā pēc svarīguma, pieņemšana.
Līdzeklis: Mēģināt kādu laiku /pēcpusdienu vai dienu/ iztikt bez Maņas.
Plānotās Manas Maņas: Redze. Labdzirdība. Oža. Labā Roka. Internets. Runāšana. Sakumpusi mugura. Kontaktēšanās ar Dž. Vienaldzīga attieksme pret gaāmgājējiem. Skaidra redze. Iešana ne-atpakaļgaitā. to be continued.
1. Redze
Diena: Vakardiena, vai, aizvakardiena. 22. Marts.
Laiks un Ilgums: Pēcpusdiena. 15 - 25 minūtes.
Process: Pēc nakts nogurušas acis. Pagulšņāju un izlemju neavērt. Cenšos izbraukt uz tausti, apčamdot visu, kas pa rokai, saprotu baltā spieķa nozīmi - lai apčamdoties nebūtu jātupjās un jāspārdās. Jūtos tizli un nevarīgi. Neredzīgiem, manuprāt, ļoti garlaicīga dzīve. Iespējams, klausās daudz mūzikas vai arī kādu citu smaržu izmanto. (Osta?) Bez redzes nav daudz ko darīt. Saloku un salieku drēbes skapī. Tā kā ir maz un nesen vilktas, protu orientēties. Apčamdu vēlreiz grīdu un aizmirstu aizvērt skapi. Viss process ilgst vismaz divas reizes ilgāk. Varbūt tāpēc, ka esmu jauniņā šajā jomā. Ar acīm ciet ir ļoti ērti būt. Tualetē nav problēmu. Kad gribu izslēgt gaismu un ieslēgt vannas istabas gaismu, nevaru samanīt slēdzi un atšauju vaļā acis. Jo sakautrējos. Dzīvoju ar svešu. Kādreiz jāpaturpina,kad būšu viena. Pēcāk pie vannas atkal aizveru acis, bet nav vairs tas.
Mission completed.
Secinājums: Varu aizstāt daļēji tikai ar tausti. Garlaicīgi.
2. Oža
Diena: Jebkura, kad ir smagas iesnas.
Laiks un ilgums: Ilgi un neatkarīgi no manis.
Process: Labākajā gadījumā deguns ir tikai ciet, nevis tek. Nevar saost, vai zeķes ir pārvalkātas. Var iebraukt vecā/pastāvējušā ēdienā. Citādi problēmas nesagādā.
Mission /it kā/ completed.
Secinājums: Var iztikt. Aizstāj redze un pirkstu tauste, lai noteiktu struktūru un vecumu.
3. Dzirde
Diena: Šī.
Laiks un ilgums: Pēcpusdiena. 2 - 3 stundas.
Process: Ausīs tiek iebāzti koncertiem domātie būvnieku mīkstie kaut kas. Tāda sajūta, it kā būtu sabakāta vate. Jūtos kā vājdzirdīgais (kas arī mērķis). Ir ļoti mierīgi un klusi (ha!). Lai dzirdētu dziesmu, piebāžu galvu pie tumbām. Lai dzirdētu runātāju - pie mutes. Noslēgtības sajūta. Vieglāk koncentrēties mācībām (un citām lietām, kam vajadzīga uzmanība). Jūtos kā cilvēks ar Dauna vai tml sindromu, kas slikti jūt apkārtni un ierāvies sevī. Pēc kāda laika sāk vieglītiņām sīkt. Atkal uz mirkli izrauju vienu kaut ko, jo svešais, pie kā dzīvoju, ir telpā, kur tobrīd es. Sevis runāšana izklausās dīvaināk. Savus soļus ļoti var just galvā (ja skrien, iespējams vispār dīvains, smadzenēs triecošs troksnis. Nepārbaudīju). Mašīnas brauc mierīgi, kā pa vati vai biezu sniega kārtu. No tramvaja skaņas tramvajā nevar izbēgt. Dienas laikā uz ielas, aizverot acis, sajūta, ka esi viens un naktī vai agrā rītā, kad pat urbanizētā vide vairs nešķiet mūžīgā kustībā. To, vai netaisās nobraukt mašīna, kad atļautā un neatļautā vietā šķērsoju ielu, cenšos cik tik var samanīt ar acīm. Izdevās. Visu laiku drusku raustos, no tā, ka var gadīties kāda neparedzēta situācija (Kontrole! Jaunkundz, jums izkrita! Atdod naudu! Es atvainojos, kā var nokļūt..), kurā nespētu reaģēt kā nākas, bet paveicās. Pirms ieiešanas mājā, kur kopas sēde, atgriežu savu tāpat jau ne izcilo dzirdi. Jo tomēr kauns, negribas kokoties.
Mission completed.
Secinājums: Nākas aizvietot ar pastiprinātu blenšanu apkārt. Patīkama sajūta. Noslēgtība ar domām un miers.
To be continued.
tralalā:: |
I'm Not Crying |