Bloody hell [entries|friends|calendar] Sukubs [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Nesanāca būt Malvīnei! [28 Feb 2016|11:40am] [ mood | amused ] [ music | Eiffel 65 - I'm blue ] Gadus 10-12 atpakaļ es biju aizrāvusies ar eksperimentiem ar matu krāsu. Tā kā es nealku katru iegūto krāsu paturēt, tad tapa izmēģināti visādi tobrīd pieejamie krāsojošo balzāmu toņi starp koši oranžu un violetu. Īpaši iepatikās sarkanbrūnie toņi un tumši violetais. Daži izmazgājās ievērojami ātrāk kā gribēju, kamēr citiem pagāja vairāki mēneši, kamēr pēdējās toņa atliekas izmazgājās. Tam sekoja ilgstošs periods, kad mani mati bija vai nu ogļu melni, vai nu tumšrudi no hennas, vai arī kaut kur pa vidu starp abām fāzēm ar krāsas gradientu. Pēdējo gadu gan viņi tika atstāti augt savā nodabā, tā ka krietns posms bija ataudzis dabiskajā krāsā, kam sekoja gradients līdz melnam. It kā jutos ar saviem matiem apmierināta, bet tad pakāpeniski kādā dziļā apziņas stūrī iezagās kluss grauzējs, kurš man atgādināja, ka man nekad nav bijuši nedz zili, nedz zaļi mati, un tam drīz sekoja vēlme tādus iegūt. Vakar, ejot cauri Rīgas Centrāltirgum, visbeidzot padevos šim impulsam un tiku pie pudelītes Tonika balzāma "Savvaļas plūmju" zilajā krāsā. Būšu Malvīne! Vakarā izmazgāju matus ar šampūnu, nosusināju ar dvieli, ietinos vecā palagā, apsmērēju ģīmi biezā slānī ar kaut kādu barojošu roku krēmu, uzvilku gumijas cimdus, rūpīgi sakratīju krāsas pudelīti un bliezu iekšā. Kad mati bija rūpīgi pārklāti ar zilu ķēpu, uzmaucu galvā mazo Drogas maisiņu (jau sen atklāts, ka viņi ir tieši pareizā izmēra šim nolūkam) un pavēros pulkstenī. Uz pudelītes rakstīts, ka vieglam tonim jāpatur 10-15 minūtes, bet košākam pusstundu. Ko nu es ar viegliem toņiem niekošos, lai iet pusstunda. Tai iztekot, ķēros pie skalošanas. Skaloju ilgi, līdz visbeidzot no matiem tecēja ne vairs tumši zili lillā, bet vien viegli zilgans ūdens. Tad ieziedu sauju matu maskas (Tonika tomēr matus mēdz sausināt) un pēc brītiņa skalošanu turpināju. Visbeidzot nolēmu, ka nu jau pietiek, nosusināju matus no jau citreiz neatmazgājami sakrāsotā dvielī, un izžāvēju ar fēnu - nav ko riskēt nokrāsot pusdzīvokli zilganos toņos, pietiek jau ar dušastelpu. Spogulī redzamais mani samulsināja - nu nemaz neizskatās zili! Tumši brūngani lillā gan, teju melni. Krāsa tik tumša, ka acīmredzami noturēts par ilgu spilgta toņa iegūšanai. Nav jau slikti, bet ne tas, ko gaidīju. Galvas āda, protams, zila, un tāda tā arī paliks līdz nākamajai mazgāšanai. Nolēmu nobildēties, lai virtuāli ar tuvajiem padalītos, kā man gājis. Automātiski nostrādā zibspuldze un... bildē mati izskatās melni ar izteiksmīgu zilu atspīdumu. Nu, laikam krāsa izrādās atkarīga no apgaismojuma. Gulēt ejot, mocījos ar ziņkārību, kā gan dienasgaismā izskatīsies. No rīta, tiklīdz actiņas pavērušās, slaidā riksī pie spoguļa - pielecu kājās tik strauji, ka pusceļā nācās pie galdastūra pieķerties un pagaidīt, kamēr bilde atgriežas. Vispār izskatās interesanti - it kā melni, bet atkarībā no gaismas leņķa zaigo zili zaļi lillā toņos kā žagatas astes spalvas. Man patīk! Interesanti, kā krāsa mainīsies laika gaitā. Ceru, ka pēc pirmās mazgāšanas būs nedaudz gaišāki un spilgtāki (malvīniskāki?), bet pēc tam galīgi neņemos prognozēt. Laiks rādīs! P.S. Note to self or whoever might find it useful: Bref želejveida podu tīrāmais līdzeklis labi palīdzēja, lai vannasistabu sakoptu līdz piedienīgam paskatam. 11 comments|post comment

[01 Nov 2015|02:37pm] [ mood | apathetic ] Pēdējos gados gadījies sevī novērot kādas ne pārāk glaimojošas īpašības attīstīšanos. Esmu sākusi paklusēt tajos brīžos, kad man ir viedoklis. Manī ir izveidojies gļēvums - bailes no konfrontācijas, bailes, ka mani kāds pamanīs un man uzbruks. Jo redz, es jau neesmu nekāda svarīga persona un mans viedoklis nav nekā vērts, maz ticams, ka tas vispār kādu ietekmēs, bet tajā pašā laikā tas paver iespēju, ka kāds cits, ar to saskaroties un nepiekrītot, mēģinās ietekmēt mani. Savulaik, pirms daudziem pelēkiem gadiem, kuru laikā atmiņas kļuvušas blāvas, es mēdzu būt kaitinoši kareivīga. Ja man par kaut ko bija viedoklis, citiem par to nācās uzzināt. Ikreiz saskaroties ar kādu citādi domājošu, man bija jāpierāda sava taisnība - to taču tā nevarēja atstāt. Un tiklīdz esmu "ielaidusies diskusijās", man liekas, ka no strīda jāiziet kā uzvarētājai, neatkarīgi no tā, ir man taisnība vai nav. Es pat neprotu stratēģiski atkāpties, kad potenciālie ieguvumi liekas mazvērtīgāki par strīdoties "sabojātajiem" nerviem. [Ha, esmu ideāls upuris troļļiem!] Kādā brīdī mitējos vispār iesaistīties šāda veida sarunās, jo nervi bija "čupā" un enerģijas nebija nekam, vismazāk jau strīdiem. Nevar zaudēt cīņu, kurā nepiedalies. Pie tam nereti es jūtos vainīga, ka es pasauli uztveru tā, kā uztveru, ja tas nesakrīt ar man tuvu cilvēku pasaules redzējumu, un nav būtiski, vai vispār kāds no iesaistītajiem pasauli redz atbilstoši īstenībai. Tā nu sanāk, ka ir vieglāk nekonfrontēties. Tā vietā, lai būtu kaitinoša, esmu izvēlējusies būt garlaicīga. Cik gan viegli ir ierauties dziļi čaulā un izlikties, ka tā ir tukša, lai tikai kāds nemēģinātu to salauzt! Tik vien... Ko tad, ja sanāk paklusēt arī par to, kas, ļoti iespējams, ir būtisks? post comment

našķi [31 Oct 2015|11:38pm] Aizvakar atkal ieviesu buljona pīrādziņus. No laša, pat neaizņēma pārāk daudz laika. Ja nu kādam noder, te būs recepte. 250g plāksne kārtainās mīklas pusola pindzelēšanai pildījums: 0.5 kg laša sakaltusi "hamburgerbulciņa" ~1 ēdamkarote ķimeņu dilles rīvēts parmezāns (sāļumam un asākai garšai - pieņemu, ka vismaz daļēji var aizstāt ar sāli) 1.5 olas Lasi mazliet nomikrenē un atdzesē. Bulciņu sarīvē traukā un pievieno gabaliņos saplucinātu lasi, kā arī visas pārējās pildījuma sastāvdaļas. Rūpīgi samīca kopā. [Iegūto masu var arī izmantot, lai veidotu laša kotletītes, bet tas mēdz rosināt žagas, ja neveiksmmīgi izvēlētas piedevas.] Man bija 26x35cm mīklas, tad nu sagriezu 12 puslīdz kvadrātiņos un katram pa vidu nokrāvu palielu piku pildījuma. Divus pretējos katra kvadrātiņa stūrīšus saspiež kopā, tā, lai izveidojas apmēram šāda forma: http://www.feliksa-konditoreja.com/images/meta/aprikozu-drumstalu_kruasans.jpg Rezultātu nopindzelē ar olu un cep pēc uz mīklas pakas atrodamajām instrukcijām (manā gadījumā: 20min 200C) Kad gatavs un mazliet atdzisis, izšķīdina krūzītē kubiņbuljonu, ko lietot kopīgi ar pīrādziņiem. P.S. Mīklas un pildījuma proporcija var ievērojami variēt, atkarībā no iedvesmas, pīrādziņu izmēra, formas utt. post comment

Vēl viens sapņa fragments [03 Oct 2015|11:38am] Dzīvoja mazā noplukušā privātmājā pāris gados. Veča bija visai naudīga, bet ellīgi skopa. Vienīgais, kas viņai patiesi rūpēja un uz ko viņa naudu netaupīja, bija viņas trīs mājdzīvnieki: kaķis, čūska (gan jau, ka pitons) un bruņurupucis. Vecene saslima un nomira, pirms nāves vecim vēlreiz atgādinot, lai rūpējas par dzīvniekiem: lai kaķis būtu sausumā, čūska siltumā, bet bruņurupucim kājas neslīdētu pa grīdu. Kā izrādījās, arī visi viņas ievērojamie iekrājumi bija novēlēti mājdzīvniekiem un izmantojami tikai to vajadzībām. Kādu gadu vēlāk pie veča ciemos ieradās kāds sens viņa draugs un gandrīz neatpazina māju - viss smuks un sakopts, nemaz vairs noplucis. Prasa atraitnim, kā viņš varējis tā māju sakārtot. Tad nu šis sāk stāstīt: "Tā kā jumts bija sācis tecēt, vajadzēja to nomainīt, lai kaķim nenāktos samirkt. Sienas, caur kurām bija sācis svilpot vējš, nosiltināju, lai varētu saglabāt pietiekamu siltumu čūskas ērtībām. Savukārt rūpēs, lai bruņurupucim vieglāk pārvietoties, ieliku jaunu grīdu izpuvušās vietā un visu izklāju ar paklājiem." post comment

[23 Apr 2015|11:47pm] Nu ko, CRISPR ir izmēģināts uz brāķētiem cilvēku embrijiem un vismaz pagaidām rezultāti nav iepriecinoši. Nu, varbūt daudziem tie kā reiz liekas iepriecinoši. Ar pirmo mēģinājumu trāpīts piņķerīgā vietā, tad nu viņi var priecāties un teikt, ka cilvēks nav paredzēts gēnu mainīšanai. http://link.springer.com/article/10.1007%2Fs13238-015-0153-5 3 comments|post comment

Dīvains slinkuma un mazohisma mikslis [19 Apr 2015|07:41pm] Kā gan tas nākas, ka reizēm ir vieglāk justies vainīgai, ka es neesmu vēl izdarījusi kaut ko ko vajadzētu, nekā vienkārši pieķerties un izdarīt? post comment

[31 Mar 2015|06:51pm] [ mood | creative ] Mirror mirror on the wall, Whose time now it is to fall? Hero, hold your trusted foal - Road is right, but wrong is goal. Down this road there's darkness laying Such that you'll feel daylight graying. Can't you see the game it's playing? Dragon's you, and knight you're slaying! post comment

[08 Jan 2015|08:19am] [ mood | confused ] Šonakt viens no sapņiem bija kariķētā animācijas formātā, mazliet ar anime, mazliet ar vecu japāņu zīmējumu ietekmi, tomēr ne gluži. Sapņa galvenais varonis bija milzonīgs slavens sumo cīkstonis, kurš dzīvoja kopā ar savu vēl milzonīgāko valdonīgo māti (liela, ļumīga, kimono tērpta dāma, kas tipināja ar maziem solīšiem un spalgi smējās), kura viņu joprojām baroja ar krūti. Vispār jau viņš gribēja cīnīties ar pūķi un to nogalināt, bet kādu karjeru mamma viņam izvēlējusies, ar tādu jāsamierinās. Kaut kad vēlāk sapnī viņš laika tomēr savu sapni bija mēģinājis piepildīt, bet tas beidzās ar to, ka viņi abi ar pūķi sēdēja pūķa lavas apņemtajā pilī un viens otram žēlojās, ka "life sucks"... post comment

Slinkums vs Ziemassvētku noskaņa [20 Dec 2014|01:55pm] [ mood | lazy ] Šodien paskatījos uz savu mitekli. Ja neskaita nedaudz sniega un pāris sala grādus aiz loga, nekas neliecina, ka strauji tuvojas Ziemassvētki. Vajadzētu sevi sapurināt un doties pienācīgo dekorāciju meklējumos - egle gan izpaliks, tomēr kādi rotājumi un spīdoša lampiņu virtene liktos jauki. Tomēr, tomēr... Slinkums līst no nameļa laukā, slinkums kaut ko meklēt, censties. Pie tam laukā liekas auksts... (Ha! Nebūšu ne pusceļā, kad jau no naskās kātošanas liksies, ka jaku mazliet jāatvelk!) Kā tas nākas, ka pat apziņa, ka konkrētā slinkuma pārvarēšana gandrīz droši pēc dažām stundām garantētu jaukāku noskaņojumu man un manam mīļotajam, nekā tad, ja es noslinkotu, nav pietiekami pārliecinošs arguments, lai es jau būtu pusceļā uz veikalu?! Vēl trakāk, zinu, ka, ja neizkustēšos, vēlāk jutīšos uz sevi sasodīti saīgusi un būšu kašķīgā garastāvoklī. Nu kāpēc gan tādas elementāras lietas ir tik sarežģītas :D post comment

navigation [ viewing | 40 entries back ] [ go | later ]