Kādu brīdi es gulēju un domāju, ka tā tas varētu notikt. Mums nebūtu pēcnācēju ar sivēnu astēm, bet mēs te paliktu, vienkārši lēni aizmigtu. Un mūs pamazām noēstu skudras. Un māja sabruktu pār mums. Viss pārvērstos pīšļos. Un izzustu. Pilnīgi viss.
Tomēr tā nenotika.
Tomēr tā nenotika.