Dzīve man jau kopš bērnības ir asociējusies ar lidostām. Es atceros, kā pirmoreiz to ieraudzīju. To bezgaršīgo balto gaismu un to, ka mēs visi te esam tikai uz laiku un varbūt nejauši. Nejauši piespiesti, nejauši negribot, nejauši negribot negribēt.
| |
|
Dzīve man jau kopš bērnības ir asociējusies ar lidostām. Es atceros, kā pirmoreiz to ieraudzīju. To bezgaršīgo balto gaismu un to, ka mēs visi te esam tikai uz laiku un varbūt nejauši. Nejauši piespiesti, nejauši negribot, nejauši negribot negribēt. |
|
| |