mums liekas, ka ar viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs, pietiks, lai kļūtu brīviem.
izmērīsi manu brīvību? šaubos vai brīvību var izmērīt, tātad - racionāldomājošajam cilvēkam jāsāk domāt par to vai tāda brīvība eksistē kautkur ārpus tā racionālā prāta, neaizmisīsim, ka vislabāk to uzskatīt par iracionālu - tādējādi nav jāpūlas ko skaidrot, domāt. gluži kā orvels 1984 izplānoja: mazāk domāsiet, labāk strādāsiet. jokaini ir 2005, bet nekas fundamentāli atšķirīgs nav no tā kas raktīts 1984, tagad vieta tiem dažiem klaigātājiem izbļauties, turpinam: neviens jau neteica, ka tam visam jābūt atklātam. tu pat nezini, ka tavas domas kāds formē un spaida formiņās, un tagad tu vari to noliegt, izmisumā kliegt un spārdoties spiegt. visam ir sava cena, pat brīvībai. un liekas, ka vienīgie, kas tās cenu vislabāk zini ir tie, kas dzīvo ārpus sabiedrības cilpas.
nu tad turpinam celt savus laimes zikurātus uz citu brīvības...