| Pakasi man muguriņu! |
10. Jul 2006|20:26 |
|
Tieši to viņš arī pateica: "Pakasi man muguriņu!", jo nezināja, ka šis vārds pastāv arī nedeminutīva formā, vismaz ne reizi viņš nav dzirdējis kādu sakām savādāk. Patiesību sakot, viņš nemaz ar' citus vārdus laikam nebija dzirdējis, tikai: "Pakasi man muguriņu!" Tieši tāpēc viņš to pieprot tik labi. Tas tiešām būtu jāizmēģina katram, sajūtas ir neaprakstāmas, jo muguRIŅAS kasīšana ar degošu cigareti ir neaizmirstams piedzīvojums. Nē, meloju, es nepārtraukti meloju, viņš taču zināja arī citu izteicienu: "Ej dirst!" Tas nozīmēja, ka muguriņu vairs nevajag kasīt un var ķerties pie jebkā cita darišanas. Šis izteiciens viņam patika daudz labāk, tādēļ katrreiz, kad vēlējās kādu iepriecināt, atbrīvojot to no kāda darba darīšanas, viņš tam teica: "Ej dirst!", bet nesaprotošie cilvēki apvainojās. Vispār jau viņam patika pīties pa kājām, tā maigi, ar cigareti, protams. Kāju matiņi interesanti čokurojās, bet piedegusī āda dažreiz izdvesa ko līdzīgu čurkstoņai. Viņš jau nezināja, ka tā ir čurkstoņa, tā vienkārši bija skaņa, kura tik ļoti atgādināja vārdus "ej" un "dirst". |
|