| varbūt nedaudz depresijas? |
[22. Jan 2004|16:36] |
ai, laikam jau arī tāpat depresijas pietiek gan manā, gan arī visu citu žunālos. Tātad vajadzēs atkārtoties. Cik labi un vienmēr veiksmīgi uz mani tas iedarbojas, kad pats sev jautā: "un kas tālāk?", bet vēlāk atkal: "un kas tālāk?" un tā var spīdzināt sevi bezjēdzīgos spriedelējumos, nebeidzamos turpinājumos, kuri vienmēr nonāk pie banālākajām lietām. Ja gribat dabūt vēl kādu daudzumiņu depresijas var pajautāt arī: "un kāda no tā jēga? ..un kāda jēga no iegūtā?" ..arī tas iedzen postmodernā beztolkā, modernā stāvoklī, ar kuru vienmēr varēsi lepoties citu cilvēceļu vidū, jo, kas gan var būt labāks par totālo noliegumu, ..un ja to visu pavada vēl arī draudīgs skatiens,.. nu tad neviens nevar nostāvēt, nenosaucot tevi par 'jocīgu', kas tev tik ļoti arī bija vajadzīgs...
Pietiks.. bezjēgu var dzīt bezgalīgi, bet bezgalība, diemžēl var likties tieši tikpat bezjēdzīga.
Tāpēc ir kaut kas jāsakārto! Veidošu sektu!
Viena sakrāla frāze jau ir gatava: "postmodernisma radītie maldi!" bisties, vienkāršais cilvēk, no postmodernisma. Nav viegli atšķirt taisnību tajā o netaisnības.
Tātad, ir visaptverošais Dievs (sātana nemaz nav), kurš ietver daudzas citas dievības. Cilvēkas ir divējāds: iluzors un intelektuāli emocionāli juteklisks. Ilūzijas ietekmē arī otro cilvēka daļu, tādā veidā ierobežojot patieso cilvēka būtību, kas arī ir dievišķa. Ķermenis ir ilūzija, kuru Dievs ir devis cilvēkam, lai tas varētu justies ērtāk, ķermenis mums nepieder, tas ir jāatdod Dievam, to nedrīkst izmantot tikai un vienīgi saviem nolūkiem. Kā to var pierādīt? Vienkārši: cilvēks sastāv no šūnām, šūnas no vielām, vielas no molekulām, molekulas no ātomiem, ātomi no kodola, elektroniem, utt..kodols arī no kaut kā sastāv un tā mēs nonākam līdz tam, ka telpa ir bezgalīgi dalām, no kā var sacināt, ka vispār nepastāv matērija, bet ir tikai emocionāli intelektuāli jutekliskā ķermeņa ilūzijas, kurās viņš pats sevi ierobežo. Pēc nāves cilvēks atkalapvienojas ar Dievu un kļūst par tā sastāvdaļu, pats kļūst par Dievu, kurš tas arī ir bijis vienmēr, bet neapjēdzis. Cilvēce ir tā, kura sākotnēs atteicās no savas dievišķās būtības un izveidoja sev ilūzijas, kamēr tā vel bija Dievs.
..tātad..tiek veidota pašnāvnieku sekta, kura neapjēgušajiem arī palīdzēs nostāties uz pareizā ceļa un atkal kļūt Dievs! |
|
|