| |
[5. Okt 2003|17:56] |
Es pakratu galvu vai tikai nedaudz pamāju ar to, un jūtu, kā smadzenēs ieurbjas sāpes. Liekas, ka saprāts tiek uzšķērsts un glaudīts ar apaļu ledus gabaliņu... Ausis ir karstas, necik nejūt sāpes, bet dzird tikai to, kas ir spalgs un nepanesams arī citās dienās- klusi, klusi, klusi.. WAAU!!! cik skaļi...Jā, piere sāk svīst, sildītājs karsē man muguru..un pamazām attēls sāk izplūst. Tikko bija sapnis vai īstenība, bet varbūt sapnis bija īstenība vai arī otrādi? Vai arī man pašam viss jau ir sagājis sviestā,,. Rokas ir vājas, un kauli sāp, bet galva tik un tā turas pie pamatnes.. nekauņa!
man vienkārši bija jāpastāsta, cik jaukas izjūtas spēj sagādāt saaukstēšanās... |
|
|