| Izdomāšu |
[Oct. 6th, 2005|01:05 pm] |
| [ | Skan |
| | Patrick Wolf - The Childcatcher | ] |
mērķi un zināšu kā uzvesties.
P.S. Rīgā šodien Indijas vīzas pa labi dalot |
|
|
| Vairāk |
[Oct. 6th, 2005|12:39 pm] |
| [ | Skan |
| | Patrick Wolf - Bloodbeat | ] |
ir sanācis klausīties un nevis stāstīt. Nu gadās jau arī tā, kā žigalački (zažigalki) vietā saklausi žvački un velkot savu pēdējo ārā no mutes, lai dāsni ar to dalītos, tajā pašā mirklī dabū pa zobiem. Vai arī gandrīz dabū pa zobiem Mančestrā, jo visi Drusti no LV ir uz turieni teleportējušies. Vispār jau mūsupusē viss ir baigi mierīgi un mēs visi esam baigi pieticīgi, slimi ir visi citi tur un tad.
Nē, nu patiesībā es domāju par to, ko es drīkstu un nedrīkstu. Un tie jau nav aktieri-supermeni, bet tādi paši cilvēki, kā visi pārējie cilvēki. Un es jau pilnīgi pieņemu, ka viņiem ir bijuši kaut kādi tur sapņi, kaut kādi plāni, ieceres, kopīgi mirkļi kā visiem citiem cilvēkiem par kuriem var uzņemt lieliskas filmas un tā. Tā kā tas nekad neliek mieru, jo līdzās es nekad neesmu mācējis nostāvēt, atliek pār un zem cilvēka iespējas. Esmu drošs, ka man nebūtu pilnīgi nekādas atbildības pret citiem, vai vēlmes dalīties ar kaut ko, kas mani patiešām satrauc un sāpina. Man pat nepatīk teikt - "fui!". Turklāt, es nekad neesmu redzējis šovu Aina, pēdējais, ko skatījos, bija 1998.gadā - Ricki Lake un Jerry Springer. Ai, fak, nu nekas nepalīdz, nekas nepalīdz... |
|
|
| Ā |
[Oct. 5th, 2005|12:24 pm] |
| [ | Skan |
| | Forest for the trees - OHM | ] |
un ja man šorīt būtu bijis līdzi fotoaparāts, būtu sanācis glītākais foto manā mūžā. Nu priekš sevis jau paspēju... |
|
|
| Vismaz |
[Oct. 5th, 2005|12:05 pm] |
| [ | Skan |
| | Goldfrapp - Forever | ] |
tie akadēmiķi, kuri dzīvojas pa valsts uzturētām universitātēm ir strukturāli kreisi, toties viņos ir saglabājies kaut kāds pašsaglabāšanās instinkts un tāpēc viņi par visām varītēm cenšas veidot to Latvijas sociālo zinātņu diskursu pēc sava ģīmja un līdzības. Sanāk jau gan tik prasti, ka tie kuri nevemj, pavada labi laiku, jo apzinās savu gribasspēku.
Plāns ir (sa)protams, šovakar Essential, rītdien ar taksometru uz Svētupi un piektdien jau vispār Lielupe, utt... |
|
|
| Man |
[Oct. 5th, 2005|09:08 am] |
izlikās, ka visi tādi priecīgi vakar. Spriež par to Turciju un es ar satieku cilvēku, kurš eiroparlamentā strādā un vienkārši parādu uz to Turcijas karogu laikraksta Diena pirmajā lapā. Un viņa sāk smīnēt-smaidīt-smieties un man prasa - es domāju, ka tas nozīmē visas šīs ES galu, ha-hā...vai ne? Tā taču ir ha-hā?
Es jau protams, atbildu, ka tā izskatās gan, ha-hā...vēl nosmejamies par tiem angļiem, ko nevar atrast Londonā un vispār baigi jautri...
Beigās aizgājām uz korejiešu restorānu pusdienās.
Nu tā, bet Tīsenkopfam vienalga...vai raksta vai runā, tomēr neaizmirst tā muļķīgi smaidīt un runāt. |
|
|
| Īsti |
[Oct. 4th, 2005|03:01 pm] |
| [ | Skan |
| | Air - Kelly Watch the Stars | ] |
pareizi tas laikam nava. Neviena saukts un aicināts esmu uzlūdzis kaut kādu milzīgu pūli (pārsvarā meiteņu kārtas) savām nedēļas nogales izpriecām. Ja jau patiesībā Tu sapņo par citām lietām, tad kādēļ gan būtu nepieciešams tas milzīgi nomācošais meiteņu kārtas fons?
Ā un ja man būtu jāizvēlas, es neteiktu, ka viņas visas sauc par Ilzītēm. Man, piemērām, mīļākas vienmēr ir likušās tieši Kellijas, jo viņas vienmēr ir bijušas blondas un nav svarīgi vai tas ir vārds vai uzvārds. No trim Kellijām ko es pazīstu, divu foto ir manā darbā atvilktnē. |
|
|
| Tagad |
[Oct. 4th, 2005|10:06 am] |
| [ | Skan |
| | Shapes- The Last Farewell - Time Passing | ] |
jau visiem varētu būt skaidrs, ka nekas labs mūs negaida un to jau es zināju sen. Vienīgais, ka arī man pašam gribas to visu piedzīvot, jo būs daudz izmisušu prātu, kas uz kaut ko aicinās, kaut ko mēģinās vērst par labu, bet patiesībā tā spēlīte ir zaudēta jau sen. Un es būšu pirmais, kas musulmaņiem pārdosies. |
|
|
| Tad, |
[Oct. 3rd, 2005|09:51 pm] |
kad pats esi sapratis, tad arī iespējams sev publiski atzīties. Jā, man traucē mans fundamentālisms un nespēja apvaldīt savu egocentrismu. Vairāk jau pirmais, jo otrais no tā izriet. Es tā nekad neesmu īsti domājis kam es ticu, jo no tā ir bail.
Man ir pat bail domāt par to vai cilvēks ir ontiska substance, tāpēc es visu savu laiku veltu tam, lai piespiestu sevi noticēt varenajam mūsdienu dekonstruktīvistu narratīvam. Un pie tā spiež mans fundamentālisms, kurš arī neko citu nepieļauj.
Kaut kā šodien man apnika, jo tas man patiešām traucē dzīvot, nu goda vārds, tas traucē vienkārši paklausīties, pasmaidīt un pa īstam mīlēt. Tas nepieļaus, lai es izskatītos kādreiz pēc muļķa, bet sanāk, ka esmu vien tāds nožēlojams plānprātiņš.
P.S. Grāmatnīcā Prustu pa lēto tirgo. |
|
|
| Neteikšu |
[Oct. 3rd, 2005|09:58 am] |
neko. Visi šodien tādi kā no jauna piedzimuši un tā un šitā un rudens turklāt.
Baigi kaut kā viss tā sakrīt, nu baigi sakrīt. Cilvēki sakrīt. Labi tā.
|
|
|
| Vēl |
[Oct. 2nd, 2005|01:31 pm] |
| [ | Skan |
| | Onelinedrawing - Leper song | ] |
man laikam nepatīk tie lielie portāli, jo līdz šim tā mūzika un filmas taču tāda intīma lieta. Kaut kādā vārtu rūmē izvelc savu mp3 spēlētāju, vai cerību pamestā istabā ienes savu leptopiņu un tad kā noslēpumu tieši viņam vai viņai parādi un tā. Bet tagad viss tik lepni broadbandā, ka būs vēl pašam jāsāk kaut kāds meldiņš spēlēt. |
|
|
| Un vēl |
[Oct. 2nd, 2005|12:48 pm] |
visi saka, ka piezvani pēc 5 gadiem, piezvani pēc 5 gadiem, tad būs
pavisam savādāk, mierīgu sirdi visi būs iepazinuši dzīves patiesību,
skaudrumu un arī Tu pats varēsi parākumā smaidot doties tālāk...
Bet es, goda vārds, ar tiem pašiem sīkumiem jau kādus 6 gadus.
Biju tik ļoti saviļņots, ka 1999.gadā pats pieteicos vadīt mūsu
čempionu Kristera Serģa un Arta Rasmaņa vīzīti mūsu skolā. Es piecēlos,
visiem nosaucu savu vārdu un to, ka man ir patīkami šajā zālē būt. Tad
es teicu, ka tā kā mums apkārt ir novembris, es šos cilvēkus labprāt
nosauktu par LĀČPLĒŠIEM - nu vienkārši par mūsdienu LĀČPLĒŠIEM un
aicināju visus piecelties, lai pienācīgi tos godinātu. Bija arī kaut
kas cits, bet es par to sajūsminājos līdz pat nākamajai dienai, kad
rajona avīzē uz pirmās lapas bija uzlikts virsraksts - Sportistus nosauc par mūsdienu Lāčplēšiem. http://www.lursoft.lv/library?Form=DUART&docid=5392
Es goda vārds par to smietos arī šodien.
|
|
|
| Un |
[Oct. 2nd, 2005|12:29 pm] |
| [ | Skan |
| | Pretty girls make graves - Sad Girls | ] |
vēl es atceros, ka kādam es skaidroju tās savas priekšrocības. Nu to, ko lielākā daļa cilvēku meklē visu dzīvi, es spēju atrast momentā un līdz ar to arī vienmēr esmu tāds vieds. Turklāt, mūsdienu straujais laikmets prasa, lai viss būtu ļoti dinamiski un tāpēc man tas sanāk tikpat veikli, kā tajā spēlītē ar oliņu ķeršanu, kad jau noķerto oliņu skaits iet pāri tūkstotim.
Līdz ar to mani nevar neviens apvainot nekādu ilgtermiņa mērķu trūkumā, garīgā atpalicībā vai to, ka ņemos tikai par un ap sevi un tāpēc mani neviens neprecēs. Cerams, ka saprata! |
|
|
| It |
[Oct. 2nd, 2005|11:58 am] |
| [ | Skan |
| | Goran Bregovic - Hop Hop Hop | ] |
kā jau nekas, tikai varēja, piemēram, šodien būt vakardiena.
Vairs tāda veida solījumi pilnīgi noteikti nebūs. Būs jāsāk kārtīgi dzert.
Satikšu savu otru es un sadošu pa muti un apvemšu viņa uzvalku.
Tā sāls jau ir tajā, ka es vēlētos būt tāds kool džeks, kurš tajos divos naktī piezvanītu, apjautātos kā ar veselību, vai vakars izdevies, kā ar draugu/draudzeni, vai garšoja vakariņas, izstāstīt, ka man ar darbu viss kārtībā un vispār nepārtraukti augu un tikai tad nosvērtā balsī pajautāt, ka gadījumā, ja 10 sekundēs man nenosauks to draņķa kodu, es tās durvis izgāzīšu. Nakts būtu piepildīta, a tagad visādi tādi un šitādi.
Hmm, vai RL nevar abonēt tā uz katru otro numuru? Šitais atkal ir normāls, atšķirībā no iepriekšējā? |
|
|
| Nu |
[Sep. 30th, 2005|05:54 pm] |
| [ | Skan |
| | Sufjan Stevens - Illinois - Casimir Pulaski Day | ] |
šoreiz, kā piektdienas vakarā mani sasmīdināja Gazprom.com dizainera paveiktais veidojot attēlu priekš saites ar nosaukumu Liberalization of Gas Market. Nu, bet skaļi, to protams nevar teikt.
Tāpēc arī jau laikam Rortijs bija izvēlējies salīdzināt Nabokova Lolitu ar Orvela astoņdesmit ceturto...bet ir piektais gads beibī...yeah... |
|
|
| Izrādās, |
[Sep. 30th, 2005|01:48 pm] |
| [ | Skan |
| | Sufjan Stevens - Chicago | ] |
ka var būt arī pavisam savādāk. Tie vairs nebūt nav tie poētiskie cīnītāji par taisnību, laimes meklētāji praktiski brutālā ceļā, would-be žurnālistikas zvaigzes, vai veiksmīgākie to lietu riktētāji šaipusē. Kad nu viņi visi vairs nav šajā valstī, Tu beidzot vari doties pusdienās ar visām viņām. Un runāt nevis par to, bet gan par to, ka glāzēs tas vīns nav tik sūdīgs un ka rudens vispār iegriež un ka vispār mēs paspēsim vēl visu. |
|
|
| Labāk |
[Sep. 30th, 2005|10:46 am] |
| [ | Skan |
| | Electric Prunes - Dr. Do-good | ] |
tomēr būs no šejienes padomāt pirms rakstīt. Ne jau tā, bet vienkārši stulbi...jau šodien kā nedēļa bez alkohola un vakarā laikam kaut kur būs jāiet tēja dzert. |
|
|
| Hmm, |
[Sep. 29th, 2005|11:06 pm] |
Izrādās, ka rudens ir tikai Tavā galvā, mīļumiņ. Varens launčs.
Es vienmēr un turpmāk gribu būt tajā otrajā pusē, jo pa bitiņam vien visiem pēdas sadzīšu...
Rītvakar uzgruzīšu apziņu uz cietā... |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2005|03:59 pm] |
Indulis Bokta,
Anastasija Petrosova,
Aleksejs Mišutovs
P.S.
Man nekas nepatīk un neviens mani nesaprot.
Un Decatur Illinois iekšā nemaz neizklausās tik glīti kā tajās lētajās dziesmiņās...atvečaju!!! |
|
|
| Ak |
[Sep. 28th, 2005|09:25 pm] |
| [ | Skan |
| | Air - Sex Born Poison | ] |
jā. Vienmēr taču par to esi klusībā sapņojis. Nu aprunāties nevis ar tām nēģeru prostitūtām Atlantas centra nomaļajos rajonos, kuras cenšas ar Tevi runāt tikai tāpec, ka Tev mugurā ir eleganti balts krekls, melna šlipse un pārliecība, ka Tu kādu dienu mirdzēsi spožāk kā vizuļi tovakar uz Eltona Džona jakas.
Nu Tu parasti sapņo par Āfriku, bet situācijas spiests Tu 17 gadu vecumā nonāc Maskačkā, kur Tu esi pilnībā aizmirsis gan par tām meitenēm, gan arī to vienīgo glīto afroamerikāņu meiteni tavā angļu valodas klasē, kas sēdēja Tev blakus solā, smaidīja savu baltzobaino smaidu cenšoties izvairīties no trenera/skolotāja Ričardsona mestajiem plastmasas krēsliem ar metāla kājām. (Jo Tev pretī sēž neamerikāņu meitenes no Gruzijas un Bulgārijas, kuras nezin kāpec notic, ka Latvijā neviens krieviski nesaprot un tas viņām dod iespēju katru dienu pusotru stundu pārspriest tādas lietas, kādas es pat nekur internetā līdz šai dienai neesmu izlasījis).
Un tad nu Tu ej par to Maskakču, kopā ar biedriem, kurus Tu esi ieraudzījis pirmo reizi un izdomā izdemolēt Aviācijas universitātes pamestās 12 stāvu kopmītnes. Nu ne jau tā, ka izdemolēt, bet izprovēt kas un kā. Pēc 24.durvīm, 6 lielajiem skapjiem, padsmit nelielajām tumbočkām, un čertrām atsperīgajām gultām un vecās lifta šahtas Tu atkal nonāc Āfrikā. Jo pie sienas smaida ne tikai viņa viena, bet viņas visas. Tāpēc Tu sabīsties, ātri sabāz mugursomā visas Če Gevaras grāmatas, Boba Mārlija plates, Čadas komunistiskās partijas biedra apliecību un izlem atstāt plašu atskaņotāju aiz sevis... |
|
|
| Nav |
[Sep. 27th, 2005|04:20 pm] |
| [ | Skan |
| | CocoRosie - Armageddon | ] |
jau tā, bet nu es patiešām šajās dienās ļoti daudz strādāju un tajās trijās stundās, kad izdodas aizmigt, vienmēr sanākt pierakstīt scenārijus. Vakar izdevās pusotrs. Un vēl es būtu ļoti priecīgs, ja tas kādam interesētu. |
|
|