| Iespējams, |
[Sep. 26th, 2005|04:15 pm] |
| [ | Skan |
| | Arab on radar - menstruating thrills | ] |
ka tas nemaz nenozīmē fundamentālo labumu, vai ko tamlīdzīgu. Es joprojām esmu ļoti kautrīgs, jo es zinu, ka dažs labs patiešām par mani smiesies. (Nu vismaz vienu es zinu jau kādu laiciņu).
Vienmēr ir dzēšgumija komplektā un tajā pašā galā. Un lapiņa arī nav ne rūtiņu un pat ne līniju, drīzāk jau vairākas reizes apdrukāts papīrs un tad nu tie smiekli un tā sajūsma rodas par spēju krāsot ciet jau sarakstītos burtiņus un tad atkal dzēst ārā. Es uzskatu, ka esmu visprofesionālākais dzēsējs, jo esmu gatavs izdzēst jebko. Visu laiku domāju, ka esmu tikpat gatavs arī jebko aizķēpāt, bet tie bija tikai murgi, jo patiesībā es kļūstu ļoti nikns un neiecietīgs. Nu un šādi darboties var tos 22 gadus, līdz vienu pirmdienu tas viss apnīk, jo naktī Tu sapņo par rasēšanu. Tādu ļoti pārdomātu, gandrīz bez dzēšgumijas, pārsvarā taisnām līnijām un teksti ir tikai paskaidrojumi (centimentri, milimetri, leņķu platumi, loku garumi un mērogi). Nu apmēram tā, kā Dienvidvēju labirints, kurā ironija apmaldās uz neatgriešanos. Visu dienu smagi pastrādājis, Tu saproti, ka esi izniekojis trīs kvadrātmetrus rūtiņu papīra un izdomā atkal ķerties pie veco printera sabojāto papīru plēšanas, dedzināšanas un apēšanas.
Un vēl ir tā, ka šodien iedomājos, ka nebaidos no soda, jo tad es tiem tur varēšu parādīt cik es vīrišķīgs, kaut gan drīzāk jau būšu viltīgs. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}