| Arī |
[Sep. 19th, 2005|10:34 am] |
mēs vakar smējāmies par cūkām. Un apskaudām tās glīti atturīgās Pēterburgas meitenes rožu izpušķotajā pidžam(m)ā. Jā, jā arī mēs savas kāzas allaž svinēsim kūti un apklāsim aizgaldu ar krāsainiem lakatiem. Un nekad, nekad vairs neticēsim Kusturicam, protams, kamēr vien Fredim būs vēl kas atlicis sakāms. Ciktāl par viņu - solījās kļūt par neo-liberālo postanarhistu. To viņš sev teica jau septīto reizi tajā dienā mērojot ceļu pa Tērbatas ielu.
Savukārt man ir pienācis tas vecums, kad pārsteigumi vairs netiek (publiski) meklēti. Tāpēc vairs tikai filmēju sarunas nelielos mikroautobusos. Un tie stāsti sāksies tikai pēc gada, jo pagaidām sevī uzņemu tikai Matriksu.
Mančestra-Lima-Taškenta, tā lūk to dēvē. |
|
|
