| Le Fantôme de la liberté |
[Aug. 2nd, 2005|09:36 pm] |
Tu sēdi un saproti, ka viss ir par Tevi...tās sarunas, mūzika, nejaušie
skatieni, nevis viena barjera, bet gan tās daudzskaitlī, tējas vakari
un nepieklājīgās sarunas, galu galā kino,
kas vienmēr dīvainā kārtā spēj Tevi nomierināt...tāds mierīgs sēdi un
saproti, ka neesi tomēr neko vēl nokavējis, ka var būt tā un šitā, ka
progress nav TIK straujš un arī tad bija (būs) vēl kāds cits, kuru
varbūt nebiji iedomājies...manuprāt kino ir zāles...nu vismaz man...
dodos mājās... |
|
|
