| Tas |
[Nov. 25th, 2005|03:09 pm] |
| [ | Skan |
| | Moloko - It's nothing | ] |
ir diezgan liels izmisums, jo vienīgais, kas viņu interesē ir tie bonusa punkti, ko piešķir par katru pareizu īstenotu praksi, rīcību. Tā spēle sākās, kad vispirms tika atņemta noteikumu grāmatiņa. Tomēr viņam likās, ka pa sapņiem viņš to ir lasījis, jo skaidri apzinājās, ka grāmatiņa ir diezgan pabieza, tādos tumši zilos vākos, bez lieliem uzrakstiem vai zīmējumiem uz vāka. Ja kāds būtu prasījis to atstāstīt, viņš gan neko daudz nevarētu pastāstīt. Viņš pat nevarētu aizskaitīt no viens līdz desmit. (Grāmatā bija ieviesta pavisam cita skaitīšanas sistēma).
Bet katru reizi satiekot kādu cilvēku viņu pārņēma neiedomājamas šausmas un bailes. Viņš atcerējās, ka grāmatiņā bija neliela nodaļa ar sarkani-dzeltenām lapām (kaut kas starp biznesa un dzelteno presi). Nodaļas nosaukums gan bija diezgan palieliem burtiem – tā jēga bija sodi vai cilvēki, bet tā kā tas nebija latviski, viņš precīzi nevarēja atcerēties. Patiesībā viņš bija paspējis ieskatīties tikai šajā nodaļā un tā viņu vajāja ik uz soļa.
Viņš nebija drošs, bet viņam likās, ka tur bija aprakstīts uz kādām filmām, kafejnīcām, grāmatām un cilvēkiem viņš drīkst doties un kādos gadījumos viņš tiks nosūtīts uz fārmklubu. Katras nodaļas beigās bija kopsavilkums un trīs atziņas. Nedrīkst mīlēt. Vai - drīkst Rindkopas sākums. Beigas viņš neatcerējās. Visi citi saprata un visgudri smīnēja. Viņš nemaz necentās atsmaidīt tiem pretim. |
|
|
| Nezin |
[Nov. 25th, 2005|03:09 pm] |
|
kāpēc viņam kaimiņos skumja meitene katru nakti neguļ, kaut ko zīmē, nebeidzami klausoties vecos radiogalvu meldiņus. Viņš katru vakaru nevar aizmigt, jo nezin kāpēc liekas, ka kaut ko tādu pieredz jau miljono reizi un saprot, ka nekas jau būtiski nemainīsies. |
|
|
| Un |
[Nov. 25th, 2005|03:10 pm] |
|
vēl viņš atrada kaut kādu vecu žurnālu. It kā jau tās lietas, kas viņa mūžā notikušas ar Gadameru, Berlinu, Kobeinu, Hačinsu, Diānu, Harisonu, Kurasovu un Kubriku un Noziku viņu pārlieku neuztrauca. (Ko the fuck es šeit daru?) Bet viņš bija ļoti nepatīkami pārsteigts, ka dažādus ceļus gājuši Pols un Linda. Jo bija taču tik jauks pāris licies. |
|
|
| Ar |
[Nov. 25th, 2005|05:05 pm] |
|
nepacietību gaidu kā beigsies mana aizraušanās visas domas veltīt tiem cilvēkiem, kuri mani pilnībā ignorē. |
|
|
| Es |
[Nov. 25th, 2005|08:39 pm] |
jau laikam teicu, ka pagājušo piektdien Pulkvedī varēja uzņemt trulu Ričijfilmu - arī pilnīgi bez kameras.
Es atļāvos pasmaidīt par techno. Un vispār.
Jāiet. |
|
|
| Tā |
[Nov. 25th, 2005|08:52 pm] |
robeža ir baigi, baigi trausla.
Es principā esmu princis
Vai bēgu. |
|
|