| Nākotne |
[Jun. 17th, 2005|12:05 pm] |
Man patiesībā bija daudzi labi stāsti, jo šodien es esmu palicis mierīgs...jo izgulējos un tad iedomājos, ka man pašam nekad nevarētu rādīties apkvēpuši strazdi, jo es pat īsti nezinu kādi tie strazdi izskatās...nu tie strazdi (apkvēpušie) man liekas tikpat jocīgi kā visas citas jocīgās un nesaprotamās lietas...
Es daudzmaz māku atšķirt briedi no ērgļa, tāpēc arī tādu kreklu uzvilku...
Tātad, man bija prioritātes
1) Kāpēc visas interesantās meitenes ar laiku kļūst līdz sīkumam profesionālas, savukārt normālās meitenes (vismaz teorētiski) kļūst arvien labākas. (Ideja - vai es palieku pārāk vecs?)
2) Kas notiek ar pasauli kā tādu? Jā kāds grib par to iedomāties var palasīt Newsweek speciālpielikumu par Tehnoloģijām. Nekad nav licies, ka kaut kas notiek uz labu vai sliktu, jo es nepārprotami ticu, ka gan jau, ka cilvēkiem tas patīk un es vismaz savā dzīvē savu vietiņu atradīšu. Bet vislielākās bailes mani pārņēma par to, ka līdz ar viedveikalu ieviešanos vairs nevarēs taisīt tās skaistās filmas par gariem ceļojumiem, Arizonas, Teksasas, Kalifornijas, Nevadas (iespējams arī Meksikas), kur visu šo stāstu kulminācija ir grandiozas apšaudes veikalos, sodas kārbiņu (vai limonādes bundžu) šķaidīšana un veikalu apkalpošana. Ja būs viedveikali, tie nelieši nekādi nevarēs aizbēgt, jo naudu jau no viņiem „noskaitīs” tik un tā... tad arī visas līdz šim filmētās filmas liksies līdz galam smieklīgas...
3) Šis stāsts bija par mani, tikai neatceros, ko es vēlējos stāstīt. Gribēju kaut kā mierīgi uz to visu paskatīties. Turpmāk darbošos tādām mierīgām kustībām, bez lieka stresa....(tas gan neattiecas uz uzņēmējdarbību, kas ir manas būtības saturs). Par Līgo svētku svinēšanu arī tieši šajā mirklī es beidzu satraukties – tas bija ļoti jocīgi, jo parasti jau neparko nesatraucos... |
|
|
| Nē |
[Jun. 17th, 2005|02:56 pm] |
| [ | Skan |
| | Arab on radar - Don't call him a retard... | ] |
Tas laikam skan ļoti totalitāri...šodien es pilnīgi noteikti nerunāšu par tām citām lietām, jo tās nemaz nav pelnījušas uzmanību....
šodien atkal atgriezos ASV un mani varētu pilnīgi pelnīti saukt par ASVmīli, jo tur ir tik tik liela gatavošanās, lai aizietu un izdzertu vienu BUD light skārdeni, kādu mēs Eiropā nepiedzīvosim pat pēc 10 absinta, vai kā nu tos draņķus sauca litriem... tur ir gan mūsu Dienvidkalifornijas pludmale ar Meksikāņiem gar vienu malu un aktieriem, kuri necieš Los Angeles otrā pusē...
Citādi esmu savā parastajā Vecrīgas dislokācijā un gatavojos savai Common People weekend...es noteikti iešu skatīties basketbolu...aiziešu uz piemājas dārziņu, kurš atrodas tieši blakus mana bijušā skolas direktora dārziņam (vairs no viņa nebaidos)...skatīšos TV...to jau neesmu darījis kādas 3 nedēļas...(vēlos redzēt jaunās reklāmas, jo tas ir mans darbs)...nākamajā nedēļā būs citi stāsti, par svešām zemēm, brīnumiem, manām paranojām, mērķiem, pilnīgi nederīgām nejaušibām un idiotiem...
un šodien vēl atkal mani satrauc cik ļoti tās cigaretes galu galā ietekmēja M.H. veselību, jo viņš atomfiziķus tomēr pieskaita pie matemātiskajiem fiziķiem... |
|
|