| Nākotne |
Jun. 17th, 2005|12:05 pm |
Man patiesībā bija daudzi labi stāsti, jo šodien es esmu palicis mierīgs...jo izgulējos un tad iedomājos, ka man pašam nekad nevarētu rādīties apkvēpuši strazdi, jo es pat īsti nezinu kādi tie strazdi izskatās...nu tie strazdi (apkvēpušie) man liekas tikpat jocīgi kā visas citas jocīgās un nesaprotamās lietas...
Es daudzmaz māku atšķirt briedi no ērgļa, tāpēc arī tādu kreklu uzvilku...
Tātad, man bija prioritātes
1) Kāpēc visas interesantās meitenes ar laiku kļūst līdz sīkumam profesionālas, savukārt normālās meitenes (vismaz teorētiski) kļūst arvien labākas. (Ideja - vai es palieku pārāk vecs?)
2) Kas notiek ar pasauli kā tādu? Jā kāds grib par to iedomāties var palasīt Newsweek speciālpielikumu par Tehnoloģijām. Nekad nav licies, ka kaut kas notiek uz labu vai sliktu, jo es nepārprotami ticu, ka gan jau, ka cilvēkiem tas patīk un es vismaz savā dzīvē savu vietiņu atradīšu. Bet vislielākās bailes mani pārņēma par to, ka līdz ar viedveikalu ieviešanos vairs nevarēs taisīt tās skaistās filmas par gariem ceļojumiem, Arizonas, Teksasas, Kalifornijas, Nevadas (iespējams arī Meksikas), kur visu šo stāstu kulminācija ir grandiozas apšaudes veikalos, sodas kārbiņu (vai limonādes bundžu) šķaidīšana un veikalu apkalpošana. Ja būs viedveikali, tie nelieši nekādi nevarēs aizbēgt, jo naudu jau no viņiem „noskaitīs” tik un tā... tad arī visas līdz šim filmētās filmas liksies līdz galam smieklīgas...
3) Šis stāsts bija par mani, tikai neatceros, ko es vēlējos stāstīt. Gribēju kaut kā mierīgi uz to visu paskatīties. Turpmāk darbošos tādām mierīgām kustībām, bez lieka stresa....(tas gan neattiecas uz uzņēmējdarbību, kas ir manas būtības saturs). Par Līgo svētku svinēšanu arī tieši šajā mirklī es beidzu satraukties – tas bija ļoti jocīgi, jo parasti jau neparko nesatraucos... |
|