nesportiskas piezīmes
Recent Entries
3/18/08 12:23 pm - the Devil and Daniel Johnston
Jautri kā Sonic Youth samīzušies un atbildīgi pa Ņujorku centās viņu nospotot. Bet vispār tāda augstprātīga sajūta, ka esmu jau pāraudzis pusaudzisko vājprāta kultu. Piedodiet man. Varbūt tāpēc, ka nācies ar to sastapties personiski.
3/18/08 09:22 am - Les Enfants Terribles
Žurnālists - Kas ir Jūsu mīļākais vai mīļākie režisori, kuru daiļrade Jūs visvairāk ietekmējusi? Režisors - Nu...man patīk Robērs Bresons, Žans Kokto, Leo Karakss, Žans Pjērs Ženē, Marsels Karnē, Koppola, Elija Kazans, Hodorovskis, protams, arī lielie dižgari - Tarkovskis, Bergmanis, Grifits, Renuārs, Triffo, Godārs, Kurosava, Bunjuels, Čaplins, Kītons, Hičkoks, Kubriks, Antonioni, Bertoluči, Pjērs Paolo Pazolīnī, Haneke, Žaks Tatī, Verners Hercogs, Fellīnī, Vitorio De Sika, Rainers Verners Fasbinders, Maliks, Orsons Velss, Džons Kasavītiss, Dereks Džarmens, Margarita Fon Trota, Lenija Rīfenštāle, Karls Teodors Dreijers, Meljess, Danelija, Dziga Vertovs, Paradžanovs, Aleksandrs Sokurovs, Kira Muratova, Andžejs Vajda, Kavaļerovičs, mazliet arī tie jaunie - Toms Tikvers, Tims Robins, Terijs Giliams, Kronenbergs, Linčs, Fon Trīrs, Ģērģs Palfi, Gaspārs Noē, Vinterbergs vēl arī Karena Šahnazarovs, Kšištofs Zanussi, Lečs Majevskis, brāļi Kveji, Švankmaijers, Milošs Formans, Alekss Van Varmerdams. nu un, protams, Jānis Putniņš un Žans Pjērs Melvils. Varbūt kādu esmu piemirsis...
3/17/08 01:54 pm - brīvais laiks
Šodien 19.00 Kino Rīga mana Žana Pjēra Melvila "Les Enfants Terribles". Kokto scenārijs. Iešu. Tu nāksi?3/11/08 11:26 am - bilance
Lorija Andersone - Rīgā, 24. aprīlīPhil Elvrum - Kuldīgā, 7. jūnijā
the Fall - Igaunijā, 13. jūnijā
Bjorka - Rīgā, 16. jūlijā
Efterklang - 30. augustā
+
Jose Gonzalez - 26. aprīlī, Andrejsala
Lou Reed - 12. jūlijā, Arēna Rīga
sūdzēties nedrīkst
3/10/08 05:33 pm - Elia Kazan - On the Waterfront (1954)
Lieliskais Marlons Brando - reizē lauķis un neapvaldītas vīrišķības iemiesojums - kā teiktu Valentīna Freimane viņa enerģija "sprāgst ārā no ekrāna". Tomēr "Streetcar named desire" bija labāka vai arī es vairs nemāku skatīties filmas. Kaut kas tomēr ļoti kaitinošs tajās varoņu fiškās - šīs filmas beigās Brando ar sadauzītu ģīmi iet krusta ceļu (ar āķi krusta vietā), lai vestu tautu uz pareizā ceļa.Un vēl arī Karls Maldens, kurš vislabāk pazīstams ar savu degunu. un vēl tās košļenes.
laba filma.
3/10/08 05:06 pm - vajag klavieru nesējus!
šovakar 18.10 pretim (pa diognāli) "Bērnu pasaulei" matīsa ielā 22. Spēcīgie, labi noaugušie vīri atsaucieties. ATLĪDZĪBU GARANTĒJAM!3/10/08 10:53 am - Evgeniy Yufit - Bipedalism (2005)
Ja redzat filmu, kur bez galvenajām sižeta peripetijām dominē kadri ar kailiem vīriešiem, kuri pie dabas krūts veic dažādas bezjēdzīgas kustības, tad nešaubieties ne brīdi - filma, ko skatāties ir Jevgēņija Jufita garadarbs. Kāds viņu pasludinājis par nekroreālisma pārstāvi.
3/7/08 05:54 pm
Gribētu uzzināt, kas ir labvēlis Helmuts Peškovs.
3/7/08 12:59 pm
lai gan jau veca, bet joprojām asprātīga un treileru būtību labi aprakstoša fiška. Kāda ir atšķirība starp trailer un teaser?
3/7/08 09:32 am - Siddiq Barmak - Osama (2003)
Vakar pieņēmu islāmu. Kļuvu par muslimu, pasakot - nav cita dieva kā dievs un muhameds ir viņa pravietis, bet saskāros ar neizpratni un noraidījumu no draugu un radinieku puses, tāpēc pārdomāju un atkal esmu neticīgais. ne jau filmas dēļ tas viss.
3/4/08 01:30 pm - Benjamin Christensen - Häxan (1922)
Mani pārsteidza, ka tā tik tiešām bija kvazidokumentālā filma un visi skaistākie kadri ir apskatāmi youtubā. Biju mazliet vīlies, jo gaidīju kaut kādu smadzeņu skalošanu vai konspirācijas teorijas, bet vienīgais, ko viņi pateica, ka viduslaikos visi bija obskuranti un salīdzināja to ar mūsdienām (t.i. 22. gada jūsdienām)Versijai, ko es skatījos bija pavāja kvalitāte un ar neforšu mūziku (plus mēmajām filmām - tā kā lielākajai daļai šo filmu nav konkrēta oriģinālsaoundtraka, tad nav grēks to izvēlēties pašam - manā gadījumā nejauša izvēle krita uz TV on the Radio un citiem, kas lika vēlreiz aptvert cik liela nozīme ir skaņai - noskaņa mainījās par aptuveni 287 grādiem) Bet kopumā tie kadri ir apbrīnojami skaisti - tie komiskie velni un mehāniskā elle un raganas, kas bučo sātana sēžamvietu (t.i. dirsu) un tas viss jau 22. gadā Kopenhāgenā.3/4/08 10:27 am - Agnieszka Holland - Secret Garden (1993)
Bērnu filmas mēdz mani vai nu kaitināt vai raudināt. Šī filma atstāja abejādu iespaidu. Agņeška Holande (iespējams tā šo vārdu izrunā latviski) ir poļu režisore, mācījusies slavenajā Čehu FAMU kinoskolā, strādājusi kopā ar, es atvainojos, ģēniju, Andžeju Vajdu un to otru - Kšištofu Zanussi. 80tajos, kā jau daudzi talantīgi austrumeiropas režisori, viņa emigrēja uz R-eiropu. Divus gadus pēc šīs filmas Agņeška uzņem Pilnu Aptumsumu (Total Eclipse) par Rembo un Verlēna homoseksuālajiem sakariem. Filmā viss, kas vajadzīgs autiskiem bērniņiem - galvenā varone bez draugiem un vecākiem, milzīga māja, bāls, slims puisītis un noslēpumi. Filma meitenēm. Attēlā (tā meitene pa labi) - galvenās lomas atveidotāja Keita Meiberlija (Kate Maberly) citā filmā - Langolieri (nevarēju atturēties) - šobrīd sadzird viņus tuvojamies, jo viņa ir akla un dievs to viņai kompensējis ar lielisku dzirdi.
3/3/08 10:27 am - Terrence Malick - Days of Heaven (1978)
Malika vārdu, iespējams, biežāk kā kāda cita amīšu režisora vārdu nākas dzirdēt lietojam savienojumā ar visiem tiem "foršajiem" epitetiem un apzīmētājiem ar nozīmi mistisks, leģendārs vai noslēpumains. 40 gadu laikā šis sliņķis režisējis tikai 5 filmas un norobežojies no publiskās dzīves, cik vien tas iespējams. Citi pazīstamākie darbi - Badlands un Thin Red Line. Maliks ir viens no tiem režisoriem, par kuriem, es teiktu, ka viņam ir savs "rokraksts" (visiem nav, piemēram, Kubrika filmām, manuprāt, vispār nav nekāda kopsaucēja, tāpat arī lielai daļai Gasa Van Santa filmu). Rokraksts šajā gadījumā nav tikai tā sauktās "firmas zīmes", bet drīzāk noskaņa kopumā, jo es ar savu neapbruņoto aci nevaru īsti saskatīt tos tehniskos paņēmienus, ar kuriem viņš to panāk (mea culpa). Noskaņa - vieglums un smagums vienlaikus, vērot, bet neiesaistīties - kā atrodoties kādas nepārvaramas stihijas vidū un sajust to cik viss ir mazs, kas reizē noņem atbildības smagumu, bet uzveļ vispārēja absurda un bezspēcības smagumu. Manuprāt, atslēga slēpjas šo filmu skaņu celiņos- līdzīgi kā dažās Tatī filmās - tas ir kaut kas, ko nevajag nosaukt vārdos. Un tas vīrietis nav Deivids Duhovnijs, bet gan Ričards Gīrs jaunībā.
2/27/08 03:55 pm
Phil Elvrum jeb Mt Eerie jeb the Microphones. 7. jūnijā Zabadakā.2/26/08 01:35 pm - Par Perveņecku.
Pirmā un vienīgā reize, kad man nācies sastapties ar šī vampa dvēseles fizisko iesprostu bija pēdējie prozas lasījumi Grīvas mēbelēs. Minētā persona no notikuma vietas aizbēga (Iespējams, viņa vienkārši steidzās uz autobusu, bet mans (no alkohola un pusaudziskas laimes par ilgi gaidīto sastapšanos) noreibušais prāts to iztulkoja kā absolūtu sabiedriskās dzīves (un šķiet pat cilvēka vispār) noliegumu). Cilvēks atnāk uz pasākumu, kurā viņš ir uzaicināts nolasīt pašsacerētu tekstu, viņš stāv zālē, gaida savu kārtu, ne ar vienu nesarunājoties, tad nolasa sarakstīto, bezkaislīgā, nepretenciozā (bet tik dīvainā) balsī (es smejos, bet laikam tikai tāpēc, lai pats sevi mierinātu), kad šis cilvēks ir pabeidzis lasīt tekstu, viņš no notikuma vietas aizbēg. Es nesaprotu šo cilvēku! Man ir bail no tā, ko es nesaprotu un es gribu zināt! Nezinu vai M.P apzināti strādā pie kaut kādas sevis mistifikācijas, bet tas tēls, kas iesēdies manā apziņā, ir tik klaustrofobisks un mizantropisks, ka nekādā ziņā nav saistāms ar to pasauli, kurā gadījies dzīvot man. Kāda saistība ar kino? M.P. bija scenārija autore A.Krieva "Man patīk, ka meitene skumst" (ja nosaukums ir stulbs, tad tā angliskā versija "You're very sexy when you're sad" ir daudzkārt stulbāka) filmā M.P. varam apskatīt Ādama (Ievas) tērpā mīcoties ar Regn''aru Vaivaru. Tas arī viss.
P.S. Un vēl tas, ka nav fotogrāfiju. Tas ļautu desakralizēt.
2/25/08 03:04 pm - Rocky Horror Picture Show (1975)
Šeit jaunā un nevainīgā Sjūzena Sarandona, kas man ļoti patiks Tima Robinsa urbāniski skaudrajā drāmā "Dead Man Walking", tiek samaitāta no sātaniska transseksuāļa rokas. Tas transvestīts diezgan šarmants un top arī skaidrs kāpēc viens kīnoteātris Minhenē šo filmu rāda katru nedēļu jau 27 gadus pēc kārtas.
P.S. Tas vīrs plakātā (pa labi, aiz muguras queenam) ir šī mūzikla scenārija autors.
2/25/08 01:11 pm - divi Dastini divi
Pa diviem gadiem Dastins sakritās un ātri palika vecs.
Powered by Sviesta Ciba