nesportiskas piezīmes

January 31st, 2008

09:54 am - kino

Ulvim!
Žans Pjērs Melvils - francūzis, amerikāņu melno filmu fans un vispār amerikanofīls (tāpēc arī tāds nefrancisks uzvārds t.i. pseidonīms). Labas ir viņa filmas ar Alēnu Delonu (citas nemaz neesmu redzējis) - Samurajs(Le Samourai, šī filma arī galvenais ietekmes avots Džārmuša nemaz ne sliktajai filmai Samuraja ceļš: Spoku suns (jeb otrādi?)), Sarkanais aplis (Le Cercle Rouge)un Kruķis (jeb ments, jeb pogainais(Un Flic)). Kamēr Delons nav kļuvis par pretīgu nosiekalotu plejboju, viņš ir burvīgs, nesamaitāts, tīrasinīgs aktieris, šī vārda īstajā nozīmē (vēl tikpat labs viņš ir Antonioni "Aptumsumā" un Viskonti "Roko un viņa brāļos"), sajūtas līdzīgas kā skatoties uz Brando viņa labākajās filmās - ne miņas no kaut kādas Staņislavska vai Brehta tēlošanas, vienkārši ļoti harismātisks cilvēks, noteiktos apstākļos, tiek galā ar noteiktiem aktieriskiem uzdevumiem, vienkāršā un ģeniālā veidā. Burvīga, ļoti skumja mūzika, maz dialogu (klusumam ir lielāka nozīme kā vārdiem), skaisti kadri, skumjšs heroisms.
Tā, bļe. Līdz noskatījos šīs filmas, nekad nebiju domājis, ka man kādreiz patiks aktieri, kas patika manai mammai un Trakajai Olgai. Tāpat arī Žerārs Depardjē ir pavisam neslikts filmā Going places (Valsējošie), bet baidos, ka tāds Depardjē manai mammai nepatiktu - pārāk perverss un bezatbildīgs.

10:33 am - John Waters Pink Flamingos

Draņķīgs aktieru tēlojums, kaku ēšana, kaku nosūtīšana pa pastu, pišanās ar vistu līdzdalību, asinis uz kailiem ķermeņiem, sperma šļircē, lezbietes, staipīgi ānusi, transvestīti, incests, vardarbība, ekshibicionisms un tas viss jau 1972 gadā, tas viss dēļ titula "The filthiest person alive". Klasika. Vismaz tā man saka.
Džons Vaters ir režisors arī 1988. gada filmai Hairspray, kuras rimeiks ar Džonu Travoltu, Kristoferu Vokenu un Mišelu Feiferi nesen bija kinoteātros arī šeit.

12:32 pm - Kairiša Tumšie brieži

Ļoti kvalitatīvs attēls, laba skaņa, it kā skaisti kadri, laba mūzika (Maskats, Vāgners, Dzeltenie Pastnieki un Hospitāļu iela) un visam pamatā ļoti laba luga, bet pati filma nekāda. "Pa ceļam aizejot" man vēl patika, bet šeit nekā nav, tāds pseidoarthouse. Bez dvēseles. Saņemies, Kairišs! Ar Žagara pliko pimpi nepietiek, lai tas būtu labs kino. Un Ria arī nepārliecina, tikai Elita Kļaviņa tik skaista, varbūt tāpēc, ka neko nerunā?

05:16 pm - Bertoluči

Labākā Bertolči filma, ko esmu redzējis, droši vien ir Sheltering sky ar Džonu Malkoviču un Debru Vingeri. Filma kā jau filma, līdz nomirst Malkoviča varonis - tālāk es vairs neko nesaprotu un man ir bail. Un tāpēc tā ir laba filma. Jo es tā teicu!
Kaut gan arī Novocento ir meistardarbs - tur spēlē Žerārs Depardjē un Roberts de Niro, kas vēlreiz liek domāt par jautājumu, kāpēc daži aktieri ir labi tikai jaunībā, daži par tādiem kļūst uz vecumu, bet daži ir labi visu mūžu. Jā, bet filma ir par 20. gadsimtu – abi jaukumiņi ir labākie draugi kopš bērnības, bet diemžēl ir dažādu šķiru pārstāvji – viens buržujs, otrs proletārietis. Daži šokējoši skati – piemēram, ar to puikiņu, kuru paņem pie kājām un griežot ap galvu sadauza līdz asinīm beigtu vai arī tas, kur riebīgos kapitālistus perforē ar mēslu dakšām. Kaut kādas intrigas, divi pasaules kari, mīlestība un 20. gadsimts gatavs. Un filma ļoti gara – divās sērijās, kopā 315 min, kas ir - piecas stundas un 15 minūtes, bet ir tā vērts. Nepieredzējis (atvainojos) skatītājs noteikti zinās, ka Bertoluči ir filmas Dreamers(jeb Sapņotāji) režisors un, ka viņam ir kāda saistība ar itāļu neoreālistiem.
Powered by Sviesta Ciba