Metallica ir grupa, kuras dēļ vienīgo reizi pirms gandrīz divpadsmit gadiem devos uz koncertu ārzemēs. Braucām samērā raiba brigāde, kāds nu kurš, bet visi vienoti mīlā pret minēto vīru kopu, ar kādas tūrisma firmas, laikam LUTK organizētu autobusu - Ikarusu. Ne pirmā svaiguma transportlīdzeklis jau drīz pēc izbraukšanas sāka maķenīt klabēt, jo tālāk, jo klabēšana pieņēmās spēkā, līdz Lietuvā ar blīkšķi no busa apakšas izvēlās krietna izmēra metāla gabals - ātrumkārba vai kas, to nemācēšu pateikt - un palikām lauka vidū kā bārenīši. Asaras gan nelija, saprotamā kārtā daudziem līdzi izrādījās paņēmies cita veida lejamais. Tas tika patērēts visai intensīvi un ļaudis jau sāka klīst pāri pļavai tuvāko māju meklējumos, kur, iespējams, lejamā krājumus varētu papildināt. Neatceros, kas tur viņiem sanāca, galu galā ieradās lietuviešu autobuss un aiztransportēja mūs līdz Polijas robežai. Tur nometinājāmies brīnumjaukā veikalā-krogā un turpinājām iesākto, gaidot no Rīgas izsaukto nākamo auto. Cik drīz un veiksmīgi to sagaidījām, atvainojiet, neatceros. Galamērķi sasniedzām dienu vēlāk, bet neviens par to sevišķi nesatraucās, jo koncis notika nākamajā vakarā un cerības attaisnoja.

Tagad nevaru izlemt, vai mēģināt, kā ir vēlreiz un tepat Rīgā, vai labāk nē.