vieta?? pati?? Kas?? es??
nezinu.. varbūt ka kļūdos domādama, ka neesmu nekas.. bet tieši šai brīdī vairāk vai mazāk šķiet, ka esmu pazudusi kārtējo reizi DE- besī (s) nezinu.. dalītas jūtas.. Vienkārši gribas lai mans riesmonīc mani samīļo.. venkārši gribas kopā.. paklusēt.. gribas būt ar viņu.. vienkārši sajust.. bet atkal tas pats bet.. Kā man patīk.. vēl jo vairāk apzināties, ka nevienu negribu blakus,.. nevienu pašu.. tikai sevi.. tikai.. sevi.. un nez.. miega rūķi.. vai ko tādu.. vienkārši sabūt sevī iexā.. nebut nevienam pašam vajadzīgai.. nejust atbildību un citādas jūtas, ne vienkāršas ne dalītas pret kādu.. vienkārši būt sev.. pašai.. un nevienam nepiederēt.. nebūt kāda sirdī.. lai neviens nav manā sirdī, domās.. edzīvt.. vienkārši uz brīdi pārstāt existēt.. pārvērsties tuxumā.. pilnīgi lielā, brīvā gaisa telpā..
Iedomājoties cik tas varētu būt forši pārvērsties par dimensijas lieluma tuxumu, iztīrīties no visa tā kas sakrājies iexā.. vienkārši pārvērsties tuxā telpā, kurā nekā nav kur neexistē ne jūtas ne dzīvība.. izplesties pa visu atmosfēru, aptvert visu ar savu vienladzību, netraucēt nevienu un nejust traucēkļus savai neapjaušamajai existencei.. vienkārši būt.. kaut kur, tai pašā laikā visur.. just un justies.. bet būt un tai paš laikā arī nebūt..
Tik ļoti tik ļoti.. gribas.. gribas... un negribas.. pārvērsties.... sajukt ar ikdienas kārtību unpavēlēt sev.. neļauties spiedienam... notiket atkal sev visu.. Dīvaini, bet vienmēr ļaujos kādam.. kaut kam, vai kādam kas kaut ko regulē, nosaka, un ir tikai īsie mirkļi, kad varu pati sev.. kaut ko noteikt..... vajag kautko mainīt.. vajag, bet zinu, ka nekā nebūs,.... pie noetiktiem apstākļiem ,aju ka kaut ko darītu.. bet tagad, atliek vien ļauties un tad.. pazust.. kaut kur.. ar viņu.. ar viņu...
Zinu ka pāries... ļoti labi zinu, ka atkal viss būs.. oki.. tikai manī mit doma. par nākotni.. daļēja un neizprotama, kā laivisu iekārto., kā lai saliek visu vajadzīgajās vietās, lai neciestu ne es ne riesmonīc, kad nākamreiz būs rīgā.. kā lai kaut ko labo.. Kaut ko izdomā... lai nesāp, lai nav jācieš, lai nav jāsabrūk.. Tikai ko lai izdomā.. ko lai dara.. nekas nemainīsies.. mans ritms.. un ikdiena ir tikai tālu saspringta, ka nekam nav laika.. nekā nesanāk. es esmu explozija. man vajag laiku.. jo nekur nav labāk, labākajā gadījumā var būt tikai savādāk..
Iedomājoties cik tas varētu būt forši pārvērsties par dimensijas lieluma tuxumu, iztīrīties no visa tā kas sakrājies iexā.. vienkārši pārvērsties tuxā telpā, kurā nekā nav kur neexistē ne jūtas ne dzīvība.. izplesties pa visu atmosfēru, aptvert visu ar savu vienladzību, netraucēt nevienu un nejust traucēkļus savai neapjaušamajai existencei.. vienkārši būt.. kaut kur, tai pašā laikā visur.. just un justies.. bet būt un tai paš laikā arī nebūt..
Tik ļoti tik ļoti.. gribas.. gribas... un negribas.. pārvērsties.... sajukt ar ikdienas kārtību unpavēlēt sev.. neļauties spiedienam... notiket atkal sev visu.. Dīvaini, bet vienmēr ļaujos kādam.. kaut kam, vai kādam kas kaut ko regulē, nosaka, un ir tikai īsie mirkļi, kad varu pati sev.. kaut ko noteikt..... vajag kautko mainīt.. vajag, bet zinu, ka nekā nebūs,.... pie noetiktiem apstākļiem ,aju ka kaut ko darītu.. bet tagad, atliek vien ļauties un tad.. pazust.. kaut kur.. ar viņu.. ar viņu...
Zinu ka pāries... ļoti labi zinu, ka atkal viss būs.. oki.. tikai manī mit doma. par nākotni.. daļēja un neizprotama, kā laivisu iekārto., kā lai saliek visu vajadzīgajās vietās, lai neciestu ne es ne riesmonīc, kad nākamreiz būs rīgā.. kā lai kaut ko labo.. Kaut ko izdomā... lai nesāp, lai nav jācieš, lai nav jāsabrūk.. Tikai ko lai izdomā.. ko lai dara.. nekas nemainīsies.. mans ritms.. un ikdiena ir tikai tālu saspringta, ka nekam nav laika.. nekā nesanāk. es esmu explozija. man vajag laiku.. jo nekur nav labāk, labākajā gadījumā var būt tikai savādāk..
Comments