:((
Tā vien liekas, ka reizēm to vien daru kā jūku prātā.. Tik daudz visa kā iexā un galu beigās uzsprāgstu... Tā kā vienmēr vai trakāk vai kā nekad agrāk...
Tik maz telpas liekas apkārt.. un katrs kas iet garām ielaužas manā laukā... tā jau tik mazs.. tik niecīgu telpu aizņemu.. un viss iekrājas iexā.. netiek laukā... tik ārprātīgi daudz visādu problēmu un tā tālāk. un nav kur izgāzt.. Vienkārši maz telpas pašai.. Nav kur sakārtoties.. nav kur saves sevi kārtībā.. Vienkārši smacējoši.. smoku no domas vien, ka atkal tik daudz visa kā apkārt.. un ka mana apkārtne un iexiene nepieder man pašai, bet tajā nepārtraukti kāds grib tikt iexā... Tik nomācoši, ka tagad gribas no tā visa atkratīties, to visu atstāt.. uz mirkli uz pāris dienām.. mirkļiem, lai atkal varētu sakārtot iexā visu kas paliek nekārtībā..
Tik saspiesta nedēļa iepriexējā, ka manis vispār nebija, un tas kas bija, gribēja pabūt vienatnē, un tai pašā laikā ar cilvēku, kurš man tik ļoti nozīmē... Tik ļoti, ka pati šobrīd neapzinos daudz vai maz.. Vienkārši gribas būt vienai.. gribas atspiest visu to nostāk, projāk.. vienkārši tik brīvībā no sevis.. no visiem.. gribas nomirt sevī.. atkal nomirt, lai varu dzīvot tālāk.. Tik ļoti gribas tālāk.. tik ļoti gribas būt tepat.. un tur prom.. iexā un ārā.. būt brīvībā.. vinkārši paslēpties no visa, lai varu būt es pati.. es ar visiem maniem trūkumiem.. kuru šobrīd liekas tik daudz.... Tik daudz ka nevaru pat apraxtīt.. vienkārši nebeidzami mīnusi manī iexā.. venkārši nebeidzams tuxums.. vienkārši nebeidzama es..
Nē manis nav.. šobrīd vienkārši nav... neesmu.. un atkal rodas problēmas, tāpat kā iepriex.. atkal būs lūzums.. atkal man vajag pauzi.. vienkārši brīdi... sev.. pašai.. sakārtot visu, kas sāp, kas tik ļoti nospiež visu, kas žņaudz..
Jā, tas laikam ka ir īstais vārds.. vienkārši tas viss mani žņaudz.. šīs šaizes, viss, kas ir apkārt.. mani smacē.. katra dzīva būtne.. katrs, kas uz manis paskatās, kas grib ar mani runāt... BOA.. kā "Mazajā princī", BOA kas norijusi zīloni.. es esmu tas zīlonis.. man ir jāsadalās.. jātiek vaļā..
Un atkal es secinu, ka nemaz neesmu mainījusies, tāda pati egoiste.. tikpat daudz domāju par sevi.. un šobrīd, šobrīd, Es vienkārši nespēju, nevaru, man nav spēka domāt par citiem, vai par konkrētu cilvēku... man sāp iexā.. viss.. tik ļoti iexā.. visss sajucis.. tik ļoti liela putra.. vienk kiš miš...
es nedomāju.. nedarbojos.. vienk ieslēgts autopilots.. pati esmu kaut kur iexā tik ļoti nslēpusies, ka ārā netieku.. es netieku laukā.. netieku.. man nav vietas.. vienkārši šeit man nav vietas.. lai iznāktu laukā.. tik maza.. tik saspiesta.. tik egoistiska.. viena.. negribu neko.. nevienu..
Tik maz telpas liekas apkārt.. un katrs kas iet garām ielaužas manā laukā... tā jau tik mazs.. tik niecīgu telpu aizņemu.. un viss iekrājas iexā.. netiek laukā... tik ārprātīgi daudz visādu problēmu un tā tālāk. un nav kur izgāzt.. Vienkārši maz telpas pašai.. Nav kur sakārtoties.. nav kur saves sevi kārtībā.. Vienkārši smacējoši.. smoku no domas vien, ka atkal tik daudz visa kā apkārt.. un ka mana apkārtne un iexiene nepieder man pašai, bet tajā nepārtraukti kāds grib tikt iexā... Tik nomācoši, ka tagad gribas no tā visa atkratīties, to visu atstāt.. uz mirkli uz pāris dienām.. mirkļiem, lai atkal varētu sakārtot iexā visu kas paliek nekārtībā..
Tik saspiesta nedēļa iepriexējā, ka manis vispār nebija, un tas kas bija, gribēja pabūt vienatnē, un tai pašā laikā ar cilvēku, kurš man tik ļoti nozīmē... Tik ļoti, ka pati šobrīd neapzinos daudz vai maz.. Vienkārši gribas būt vienai.. gribas atspiest visu to nostāk, projāk.. vienkārši tik brīvībā no sevis.. no visiem.. gribas nomirt sevī.. atkal nomirt, lai varu dzīvot tālāk.. Tik ļoti gribas tālāk.. tik ļoti gribas būt tepat.. un tur prom.. iexā un ārā.. būt brīvībā.. vinkārši paslēpties no visa, lai varu būt es pati.. es ar visiem maniem trūkumiem.. kuru šobrīd liekas tik daudz.... Tik daudz ka nevaru pat apraxtīt.. vienkārši nebeidzami mīnusi manī iexā.. venkārši nebeidzams tuxums.. vienkārši nebeidzama es..
Nē manis nav.. šobrīd vienkārši nav... neesmu.. un atkal rodas problēmas, tāpat kā iepriex.. atkal būs lūzums.. atkal man vajag pauzi.. vienkārši brīdi... sev.. pašai.. sakārtot visu, kas sāp, kas tik ļoti nospiež visu, kas žņaudz..
Jā, tas laikam ka ir īstais vārds.. vienkārši tas viss mani žņaudz.. šīs šaizes, viss, kas ir apkārt.. mani smacē.. katra dzīva būtne.. katrs, kas uz manis paskatās, kas grib ar mani runāt... BOA.. kā "Mazajā princī", BOA kas norijusi zīloni.. es esmu tas zīlonis.. man ir jāsadalās.. jātiek vaļā..
Un atkal es secinu, ka nemaz neesmu mainījusies, tāda pati egoiste.. tikpat daudz domāju par sevi.. un šobrīd, šobrīd, Es vienkārši nespēju, nevaru, man nav spēka domāt par citiem, vai par konkrētu cilvēku... man sāp iexā.. viss.. tik ļoti iexā.. visss sajucis.. tik ļoti liela putra.. vienk kiš miš...
es nedomāju.. nedarbojos.. vienk ieslēgts autopilots.. pati esmu kaut kur iexā tik ļoti nslēpusies, ka ārā netieku.. es netieku laukā.. netieku.. man nav vietas.. vienkārši šeit man nav vietas.. lai iznāktu laukā.. tik maza.. tik saspiesta.. tik egoistiska.. viena.. negribu neko.. nevienu..
Comments