Kaut kā īsāk

Visam labajam kādreiz ir jābeidzas un kaut kā beigas ir kaut kā cita sākums..
Šausmīga egoiste.. domāju tikai par sevi.. par to ka esmu viena, bet ir jau vēl daudzi tādi..
Kā Meksikāņu seriālā.. dzīve vienmēr liekas skaistāka nekā tā ir.. bet šobrīd nav nākotnes.. Liekas ka priekšā rītdienai ir durvis...
Aizvērās durvis, un es paliku iekšā.
Sāpīgi apzināties.. bet vai kādam tas rūp.. jātiek galā ar sevi un jāmeklā kāds cits ar ko veidot nākamo dzīvi.

Diez kā ir tiem, kuri nav tikai 3 gadus kopā, kas notiek ar cilvēku pec 10 gadu kopdzīves? vai viņš galīgi salūzt?
Un paliek jautājums- kā būs ar omēm, kas sēdēs treniņtērpā TV un pukstēs viena uz otru?

Var jau būt ka viss būs daudz labāk tālāku skatu par cerību aiz durvīm nevaru ieraudzīt.

Comments

February 2010

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28      
Powered by Sviesta Ciba