stepes_vilks
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing 20 entries, 280 into the past
2. Novembris 2004
28. Oktobris 2004
: 4th Reich
četras koristes nepilnu stundu dzindzina savas balss saites kā perfektus instrumentus; vienā brīdī viena pieceļas un aiziet pie klavierēm; visi kamermūziķi strādā kā labi ieeļļots šveices pulkstenis. it kā. spēlīte - puzlīte varbūt. un tikai starpbrīdī es saprotu rečitējošo balsu samplu simboliskumu, padzirdējis skaņdarba nosaukumu. ak, tā jau City Life, tas jau urbānais akords. bet otrs nosaukums 17 vai cik mūziķiem (kamermūziķiem) man iegriež siltāk un dziļāk. nu kā jau jebkurš trips, kā jau neizsakāma abstrakcija, kas manos nikotīna piesūkušajos tēlos jaunu orbītu rod. un tad jau viss uz mirkli pieklust lai atklātos jauna plaukšķināšanas uvertīra by audience, kas pārvēršas svilpienu simfonijā, kad pie skatuves pamanās vecais labais briļļainais kepons, kas gāzelīgi uzstūķējas uz steidža un sajūsmināti spiež visiem rokas, un savu puķu pušķi atdod nosarkušajai vijolniecei
četras koristes nepilnu stundu dzindzina savas balss saites kā perfektus instrumentus; vienā brīdī viena pieceļas un aiziet pie klavierēm; visi kamermūziķi strādā kā labi ieeļļots šveices pulkstenis. it kā. spēlīte - puzlīte varbūt. un tikai starpbrīdī es saprotu rečitējošo balsu samplu simboliskumu, padzirdējis skaņdarba nosaukumu. ak, tā jau City Life, tas jau urbānais akords. bet otrs nosaukums 17 vai cik mūziķiem (kamermūziķiem) man iegriež siltāk un dziļāk. nu kā jau jebkurš trips, kā jau neizsakāma abstrakcija, kas manos nikotīna piesūkušajos tēlos jaunu orbītu rod. un tad jau viss uz mirkli pieklust lai atklātos jauna plaukšķināšanas uvertīra by audience, kas pārvēršas svilpienu simfonijā, kad pie skatuves pamanās vecais labais briļļainais kepons, kas gāzelīgi uzstūķējas uz steidža un sajūsmināti spiež visiem rokas, un savu puķu pušķi atdod nosarkušajai vijolniecei
26. Oktobris 2004
21. Oktobris 2004
: nu tā baigi bezbēdīgi
ne tu esi vajadzīgs kādam
ne kāds ir vajadzīgs tev
ne tu vari palīdzēt kādam
ne kāds var palīdzēt tev
ak saproti
tu stulbeni (2x)
(c) Voiceks Voiska
ne tu esi vajadzīgs kādam
ne kāds ir vajadzīgs tev
ne tu vari palīdzēt kādam
ne kāds var palīdzēt tev
ak saproti
tu stulbeni (2x)
(c) Voiceks Voiska
20. Oktobris 2004
:
šī posta iespaidā (http://journal.bad.lv/users/piccolo/20
teiksim ES NEESMU ŠAHISTS
teiksim ES NEESMU ŠAHISTS
18. Oktobris 2004
:
aj, sen nebija baudīti provinciālie VW golfiņa prieki, kad tu jautrā pseidostudentu kompānijā dragā pa dubļainajiem Vidzemes centrālās augstienes ceļiem bez mazākās nojēgas, kur atrodies. ar skatienu met pa prožektoru kūļiem priekšā un burbuļūdens pudeli pie lūpām liec. kaut kad tu nokļūsti kādās pamestās lauku mājās, kur jāskalda malka (lec kājās un par spīti žņaudzošajai šallei gandrīz no nostalģiskas sajūsmas apmet kūleni) un jālāčo uz tuvējo dīķi pēc ūdens:) tad jau sprakšķi, noputējušas 25gramnieces un sarūgušas bērzu sulas kā vienīgais uzdzeramais. no rīta mazs dilonīts kaklā; auksts. Atkal profilakses grami, 80-to beigu Dadži un mājas saimnieka bērnības diapozitīvu projekcijas uz dzeltenīgi pelēkās sienas. tā kaut kā visa diena, un vakarā joņojiens uz pirti. un pirts prieki... tas jau cits stāsts.
vispār šis ir vakara stāsts
vispār šis ir vakara stāsts
15. Oktobris 2004
:
aizvien vairāk slīgstot tajā dīvainajā saaukstēšanās nevarībā es vēl gribēju pateikt lūk ko: sargiet sevi, lai pirmdienas rītā atkal varētu stāties līnijā. nu tā... omulīgi, pacilāti, saēdušies labi daudz vīnogu un salasījušies visaadu muuku gudrelīgos vecpuišu aforismus, pie reizes arī iemetot aci kādā daiļliterārā izdevumā. izmantojiet laiku lietderīgi. vai ko es te muldu... tak jau fraidei nait fīvers piemeties:)))
9. Oktobris 2004
8. Oktobris 2004
:
atkal klasiskais dienas nobeigums jeb jaunai naktij starts. lido skaiskreiperi puspavērtām mutēm, ledusskapji ar iztukšotiem kuņģiem rātni nopūšas savās sardzes vietās. viss notiek kā tam jānotiek, bet miera arī nav. tas ir izplūdis eļļas varavīksnēs uz virtuves loga. tas ir tas tas ir tas tas ir tas. ko es. gribēju. tev teikt. jā, tu esi monblānu mēnessgaitās, tu izmēģini jaunus artefaktus, tu nekad neraudi tramvajā. marmelādes konfekti viļā mutē un spamus domīgi iekonservē kādā aizapziņas stūrītī. tu. mani noteikti. saprastu
5. Oktobris 2004
4. Oktobris 2004
1. Oktobris 2004
29. Septembris 2004
: dienas citāts
(...) lielos vilcienos un mazos autobusos gala meerkjii nonaacu (...)
(c) Piccolo
(...) lielos vilcienos un mazos autobusos gala meerkjii nonaacu (...)
(c) Piccolo
24. Septembris 2004
22. Septembris 2004
:
vakar biju uz Andra Grīnberga "Pašporteretiem" - viena 1972. gada filma, otra 2003. gada. kā jau sākumā tikām brīdināti, tas nebija kino. tobiš tradicionālais kino. arī no redzētajiem avangardiem šis bija dikti atšķirīgs. tika pārkāpti jebkādi iespējamie montāžas/struktūras/scenāriskie likumi, līdz tu vairs nesaproti, kas ir de- un kas ir e- fekts. tāds totāls andergraunds. un šajā performainčainajā skrapšču un neskaidras dzejnieces balss piesātinātajā atmosfērā, kur neeksistē gals, sākums, ticība un miers, kur valda kautkādi pašpasludināti eksistences mirkļi - sēžu izrāvies no sevis, gumzīdams kājas zem sevis. bet miegs nenāca - tas vien jau ir rādītājs.
jebkurā gadījumā tas bija viens no spēcīgākajiem kinolingvistiskajiem pārdzīvojumiem manā dzīvē
jebkurā gadījumā tas bija viens no spēcīgākajiem kinolingvistiskajiem pārdzīvojumiem manā dzīvē