stepes_vilks

22:51: skatoties Spēlēju dancoju vismaz trīs vietās mutuļoja skudriņas pār muguru un vismaz vienu reizi es gandrīz apraudājos, indeed. tur, kur tie mazie, salijušiem kaķēniem līdzīgie bērneļi Zemesvēzīša pavadījumā tipināja uz halles otru galu. pēc šāda uzveduma pat rodas cerība, ka tie latvijieši nav noslīkuši pauliski tautisku ziņģu trejjūriņās; ka varbūt var uz sevi pačolēt arī tā neklišejiski. ja nu vienīgi pašpašās beigās tas patizlais aubīšu uznāciens (nē, paldies Kungam, pārējā uzveduma laikā to nebija). un labi, ka sīkie nav perfekti dancātāji; labi, ka kustības biku nobirst un sviedrots mulsums iespodrinas sejās. tā dzīvelīgi ieveidots haoss, kas neatstāj neveiklības iespaidu, bet veido to skaņudarbā iekodēto formu, kas savukārt veidoja manu redzējumu par to vēl tad, kad kādā kursavakarā pirms vairākiem gadiem disku klausījāmies neskaitāmas reizes pēc kārtas