stepes_vilks

stepes_vilks @ 16:08: punktu prombūtnē 2
pāvesta nāve uzdod pāris jautājums. vai cilvēks pirmām kārtām tomēr nav cilvēks, lai arī kāds sociālais satuss viņu nepavadītu? es neticu pilnīgai sevis ziedošanai "pasaules labā". mirstot cilvēks ir viens, pilnīgi viens. un šajā brīdī nav runa par kaut kādām tiesībām vai pienākumiem. viņš var kā Kurcs čukstēt "šausmas, kādas šausmas", vai klusēt; vienalga, ko. viņš ir pilnībā pats par sevi, bez liekiem vārdiem - savas pasaules beigās, kur nav nekas aizliegts vai atļauts

aptieka te izteicās, ka "viņš prata aiziet skaisti un pazemīgi, nebaidoties no nāves un vienlaikus cienot dzīvi tik ļoti, lai atrastu spēkus to nodzīvot līdz pēdējam". redz, es lasīju ziņās, ka viņš bijis komā. tā neapšaubāmi ir vislabākā nāves versija - aiziet bezapziņas stāvoklī. bet tam nav nekāda sakara ar pazemību vai jebkādu citu mentālu stāvokli

vai tiešām dzīvot tikai pienākuma pēc (arī labprātīga) pret sabiedrību. nē, bļaģ, nē