mēs deldējam esības spārnus
nabadzīga kvartāla
vēl nabadzīgākās drupās
mēs grimstam dubļos
un ceļamies rītos
kad kafiju pie gultas
mums pienes
neko nesološs laiks
mēs nomirstam jauni
un piedzimstam veci
lētticīgi un krunkaini
bezpajumtnieki
tikai mūsu trauslo
lūpu sasūkšanās
savu pajumti mums
neatsaka
laikā kad lietus
ar siekalām sajaucas
laikā
kad pārticīgi pilsoņi
zem siltām segām pārojas
bet mēs dzīvojam
kā putekļi uz Svētā pieres
un kafiju pie gultas
mums pienes
neko nesološs laiks
ieģērbies šķīstu jaunavu
reibinoši gaisīgajos
plīvuros
paldies tev, G.K.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}