stepes_vilks

Arhivētais

21. Maijs 2005

17:59: es braucu busiņā - lēni kā Prusta romānā - sākumā svīdu, tad mēģināju palasīt grāmatu. pēcāk uznāca miegs, beibes aizmugurē čaloja par Lauri, kas pēc skata nekas īpašs neesot, bet, kā atver muti, viņā uzreiz visas iemīlas. jā, uz rokām viņš arī nēsā un bučas izšķērdīgi dod.
es braucu caur Rubmulas mežu, gar Salaspils memoriālu; miegaini vēroju saules pielieto šoseju un fiškoju, ka vasara - tas gan ir labi, ja tu pats jūties labi. bet, ja ir sūdīgi, vislabāk, ka ir lietaina diena un pavēss. kad visi pretīmnācēji satinušies vējjakās un brien, nodūruši nosauļotos degunus. tak saule tik reti aplaimo manas daudz cietušās tēvzemes āres, ka laikam jāpriecājas par jebko, ko viņa sniedz (šajā vietā derētu tautasdziesma-citāts, bet man ir slinkums-vieglums). tā nu es atbraucu mājās un domāju, ka šovakar varētu jauki patusēt, iedzert, padejot un varbūt vēl ko vairāk, ja saulīte un mēnestiņš būs labvēlīgi. tad nu pagaidām

Powered by Sviesta Ciba