stepes_vilks

Arhivētais

28. Oktobris 2004

17:37: hei, estēt
laimīgi atkal pie loga es smejos
manā pagalmā estēti dejo
viņi to labāk par normāliem māk
viņiem tas sanāk patiesāk

23:50: 4th Reich
četras koristes nepilnu stundu dzindzina savas balss saites kā perfektus instrumentus; vienā brīdī viena pieceļas un aiziet pie klavierēm; visi kamermūziķi strādā kā labi ieeļļots šveices pulkstenis. it kā. spēlīte - puzlīte varbūt. un tikai starpbrīdī es saprotu rečitējošo balsu samplu simboliskumu, padzirdējis skaņdarba nosaukumu. ak, tā jau City Life, tas jau urbānais akords. bet otrs nosaukums 17 vai cik mūziķiem (kamermūziķiem) man iegriež siltāk un dziļāk. nu kā jau jebkurš trips, kā jau neizsakāma abstrakcija, kas manos nikotīna piesūkušajos tēlos jaunu orbītu rod. un tad jau viss uz mirkli pieklust lai atklātos jauna plaukšķināšanas uvertīra by audience, kas pārvēršas svilpienu simfonijā, kad pie skatuves pamanās vecais labais briļļainais kepons, kas gāzelīgi uzstūķējas uz steidža un sajūsmināti spiež visiem rokas, un savu puķu pušķi atdod nosarkušajai vijolniecei

Powered by Sviesta Ciba