uznāca atmiņu plūdi.
trakajos laikos blaumaņielas periods tomēr bija visfeinākais. komunaļņikos dzīvot bija kruta. tagad es nevarētu, bet tad, tā bija ekstra, par kuru stāstīšu saviem bērniem. no visiem variantiem, kuros es biju mitusi, tomēr iepriekšminētā blaumaņiela uzvar. joprojām atceros,kā man tajā "pīpētvarvisur" vidē tik veiksmīgi izdevās atmest smēķēšanu. starp citu, 28.09. būs 4. gads kopš to nedaru.
bet vislabāk man patika tas 1. septembra tuss , kad inga bija izvākusies, bet mārcis tur vēl nedzīvoja un mazā meitas istabiņa bija brīva un mēs devā uguņus. gurķu kaujas, daudz skaļas mūzikas, zāle, bonīts... L., P. un J. ha ha ha... bilžu bija daudz. kauns bija skatīties. atceros, daudzas pēc tam izdzēsu, mainoties vērtībām un cilvēkiem man apkārt. tagad gribētos paskatīties. bet ko tur vairs.
pārkrāsotās logailas - zaļas un dzeltenas
istaba, kas atdalīta ar skapi un aizkariem, kuri mūždien pa zemi vazājās
vienmēr netīrā virtuve
saplēstais tualetes pods
icis
zāles audzēšana
veļasmašīnas pirkšana un centa
daudz daudz daudz labu atmiņu. Līva, tas tāpēc, ka ar tevi šodien runāju. :) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}