Bērzlapju gan mežā ka biezs. Sacepu bērzlapju karbonādes - Andis tādas mīl jo īpaši, podiņus savārīju sālsūdenī, cik varēju apēdu, pārējo salātus sataisīju. Nu našķi uz goda. Neatceros otru/citu gadu, kad šitik daudz ēstu sēnes, i kuņģis neatceras, jo vakar dikti streikoja, atsakoties sagremot bērzlapītes. Rīt gaileņu mērce.
Es iedomājos, rakstot par šitām bērzlapju tēmām, cik garlaikoti ir manas cibas lasītāji... :) Bet rakstām jau mēs katrs sev, ja būtu literāri pareizi, teiktu - priekš sevis!!! Sulīgāk skan!
Tagad apēdīšu atlikušās Voveraite (Maxima Vāverīte) konfektes un lēnām zem segas iekārtošos. Jā, man patīk agri līst gultā, bet iemiegu tāpat ap pusnakti. |