Well, es arī neko tamlīdzīgu nejūtu, šobrīd lasot Twilight savos 25 gados - tikai izgaršoju autores fantāzijas, baudu storiju kā tādu utt.
Bet jāatzīst taisnības labad, ka savos 16-17 es biju tikpat slima, kā tās meičas šobrīd ar Edvardu, bet man toreiz bij cits pielūgsmes objekts - kādas puišu grupas dziedātājs 8))
Ir cilvēki, kam šāds posms izpaliek, bet nu man ir bijis, ļoti labi atceros un saprotu tās kreizī fanes XD
Tam visam ir izskaidrojums tīri fizioloģisks, es domāju, hormoni, sava ideāla meklēšana, fantāzijas utt. Tajā vecumā mīlestība gāžas pāri malām un vajag to kaut kur novadīt, tiek meklēts kāds piemērots objekts visādos nereālos tēlos un personāžos. Un tas viss līdz brīdim, kad tiek atrasts labs kadrs reālajā dzīvē un šitās fantāzijas vairs nevajag |