Es ne vienmēr zinu, kur liekams komats, lielākā daļa rakstnieku man liekas tizli un neizprotami, bet tāpat es mācu jauniešiem latviešu valodu un literatūru. Un man tas liekas tikai cilvēcīgi-nezināt visu. Nemaz tik daudz es nekļūdos, toties neesmu tāda ietiepīga aita, kas mēģinās pierādīt savu taisību, kaut arī tā nav taisnība, tikai tāpēc, lai skolēnu acīs nepaliktu par muļķi. Man nav kauns atzīt savas kļūdas. (nē, nu tā jau nu nav, ka es visu laiku kļūdītos). Tas tā, atcerējos savas skolas laika učenes.
Labi, man jāiet uz darbu. |