Varēja būt arī tā - 22. Septembris 2010

agrāk zem jumta lietusūdens notekcaurules stāvēja bļoda no kuras dzēra sunītis. tagad jau kādu brītiņu rudens lietus krājas vannītē tajā pat vietā un sunīts dzēra no tās. vecā bļoda stāvēja turpat blakus, arī pilna ar tikpat svaigu ūdeni, bet sunīti vairs neinteresēja. kopš sākās remonts, meistars šajā bļodā skalo un glabā otas pēc gruntēšanas, hidroizolēšanas, krāsošanas. ūdens tajā, šķiet, nav mainīts, tik vien kā atšķaidās, kad nolīst. taču ūdens bļodā jau vairākas nedēļas turas duļķaini zaļi zils. un garšo sunītim. sākumā domāju, ka tas tik tā kļūdas pēc. bet nē, tiešām garšo.
tagad šī našķēšanās iespēja ir ierobežota.