Varēja būt arī tā - 21. Aprīlis 2010

Reiz Krimā kalnos pie Bahčisarajas gāju garām pareizticīgo klosterim, man galvā bija kaut kāda ķubiķeikveidīga pretsaules cepurīte, pretī nāca mūķene un sāka kliegt uz mani, lai es vācoties prom stulbais tatārs, tā esot neiedomājama nekaunība un necieņa ar tādu cepurīti iet gar svētu vietu; es sāku taisnoties, ka neesmu tatārs, viņa teica, ka ļoti labi, jo tatāri gribot nolīdzināt to klosteri, sakot ka tā ir tatāru zeme, bet mūķene saka krima kopš grieķu laikiem ir kristīga vieta.

Un es nesapratu, kurš te no visiem bija tas agresīvais - es ar savu cepuri, mūķene ar kliegšanu, vai tatāri, kas atgriežas zemēs no sibīrijas izsūtījuma.