18. Nov 2008 18:59 gōju pa mežu rubeņus šaudeiti II Braucām vienreiz uz lāčiem Magadānā, tālajos austrumos. Bija zināms, ka būšot pāris nedēļas jādzīvo dziļi taigā, kalnos. Nu un Andrejs savam draugam pirms tam aizsūtīja nepieciešamo lietu sarakstu, kas tur jāsagādā pirms medībām – makaroni, maize, sāls un, protams, dzeramais. Lai nopērkot divas kastes šņabja un divas pudeles spirta. Ielidojam, šis mūs sagaida lidostā, pārskatam vai viss ir iepirkts. Bet līdz medību būdiņai jābrauc četras dienas – viena ar vilcienu, divas ar kuteri augšā pa upi un tad viena ar kājām. Ceļš ilgs, sākām īsināt laiku ar līdzpaņemto balzāmu jau vilcienā. Nu un uz kutera ar šņabi turpinājām. Iztukšojam divas pudeles, saku, lai Andrejs vēl salej. Šis paņem no kastes jaunu, ielej. Es ierauju, bet man acis gandrīz no pieres izsprāgst, rīkle čokurā saraujas, tvaiks nāsis teju izdedzina. Kas tas ir!? – iebrēcos. - Kā kas? "Магаданский", protams. Tā pati mūsu iecienītā marka. - Parādi pudeli! - Skaties, tā pati zaļā etiķete. Sākam pētīt, neko nevar saprast, mēs jau tomēr vairākas dienas īsinām laiku. Izrādās, Magadānā ir divas rūpnīcas – viena saucas ОАО "Магаданский ликеро-водочный завод", bet otra - ОАО "Спиртзавод "Магаданский". Un katra ražo savu produktu ar to pašu nosaukumu. Un Andreja čoms ir nopircis pāris šnabjus un pāris kastes spirta. Rodas aizdomas, ka šīs būs sevišķas medības, bet neko vairs nevar darīt, veikalu vairs nebūs. Būs jāpārtiek no tā, kas ir. Bet neko – viss aizgāja. Pašķaidījām ar kalnu strautu ūdeni, krāsai un specifiskās dvingas neitralizēšanai pievienojām līdzpaņemto rumu un aizgāja, ka prieks. Beigās vēl izdzērām arī visu zinātniskiem nolūkiem paredzēto spirtu no mēģenēm. Zinātnieki mums lūdza, lai mēs atvedot lāču gaļas paraugus tur kaut kādiem saviem pētījumiem - toļi muskuļmasas izmaiņu noteikšanai, vai kam tur. Puvusi, kaltēta vai sālīta nebūšot derīga, bet spirtā mumificēta derēšot. Nācās šiem teikt, ka lācis esot izvandījis mūsu mednieku būdu, kamēr mēs mežā un sasitis visas mēģenes ar jau sagatavotajiem paraugiem. Bet nu, kad mājās atgriezāmies, nācās uz pāris mēnešiem izlikt savas aknas izlietnē skalošanai. Bet daba jau tur pie Kamčatkas pasakaini skaista. Taisam nākamgad kursa salidojumu tur pie Magadānas?
(c) Atēns, mežinženieru `95. gada kursa izlaidums. ir kõma |