Varēja būt arī tā - 25. Aprīlis 2008

Trīs lietas savā zāļu skapītī vienmēr esmu nēsājis līdz: gribējis spēlēt rociņu, spēlēt teātri un braukt ar laiviņu pa kalnu krāčupēm. Rociņā esmu piedalījies – to šņabi abpus skatuvei dzēris pietiekami. Teātri spēlējis uz skatuves tikai skolas ludziņās – esmu bijis Sprīdītis, Gailis, Mareks Vasarraibumiņš, Pepija Garzeķe, Paija, ziemsvētku vecītis un kas tik vēl ne. Korporatīvais teātris neskaitās. Gribētu vēl pa riktīgam nospēlēt Romeo un Šerloku Holmsu. Tur, kur jāpērk biļete, lai to redzētu. Nu un uz krācēm došos tūlīt. Pēc pāris nedēļām, faktiski, viss sapņotais būs tikpat kā nodarīts. Varēs sākt rakstīt memuārus. Nu, labi, vēl gribu uz Maču Pikču nobraukt. Uzkāpt Andu kalnā, nosēsties ar skatu uz Titikakas ezeru un nosvilpot El condor pasa. Lamu vilnas pončo un čīliešu niedru panflauta man jau ir. Vēl tik jāiemācās tā melodija bez aizķeršanās.
Tagad vajadzētu pāris pēdas zem ķīļa. Lai nebūtu adrenalīna pilna hidra. Runā, ka hormonu līmeni asinīs labi regulējot vietējā horilka..

Mūzika: Satellites LV - 24 Hours