Varēja būt arī tā - 3. Augusts 2007

Puiši ir darbojušies knaši. Piecatā pusmājai jumtu norāvuši un visu jauno segumu uzklājuši trīs dienu laikā. Pirmdien gan lietus dēļ visu dienu rambājuši kārtis un trimpelējuši aliņus. Vienīgi par darba kultūru ir iebildumi. Šie vispirms dara, tad domā; vispirms dara, tad saskaņo. Ja trūkst kāda materiāla, tad vienkārši iztiek bez tā. Tādēļ konstrukcija ne gluži ir iznākusi tāda, kā sākotnēji plānots. Bet, nu, cik meistaru, tik dažādu risinājumu un variantu. Gan jau, ka nepareizs nav neviens, tikai par piemērotību konkrētai situācijai var šaubīties. Labi, ka līgumā ierakstīju garantijas laiku, kurā šiem jānovērš trūkumi, ja tādi atklāsies pēc nodošanas ekspluatācijā. Dzīvojamo istabu gan šie pārvērtuši kazarmā – apbrīnojami, cik ātri kārtīgu telpu var pārvērst miskastē vienkārši nakšņojot tur pāris naktis. Pieņēmums apstiprinājās – menedžeris-būvuzņēmējs pa virsu summai uzmetis gandrīz tikpat, cik viņš solījis būvbrigādei, tādēļ šie tā kā nedaudz šūmējas, ka viņš uzvārās uz šo pūlēm – pats tikai braukā riņķī glaunā auto un pasūtītāja – izpildītāju komunikācija tādēļ kā pa sabojātajiem telefoniem. Rukātāju runas vīrs ir vaļsirdīgs – šis būšot pēdējais objekts, kur šie kā apakšuzņēmēji raujoties. Tagad paši kārtos ģēlas ar klientu pa taisno bez starpniekiem un piķi dalīs taisnīgi. Nu, ko – vēlu veiksmi biznesā..