Varēja būt arī tā - 28. Jūnijs 2006

Man nebija uguns. Tikai šķiltavās un cigaretes galā; man neskanēja "tumša nakte gara zāle"; toties nodziedāju sev "saule brida jūriņā zelta svārkus sacēlusi" nākošās dienas saulrieta laikā; ap mani nevirmoja postkoitāli garaiņi, toties ietinos Caines dūmu murskulī; es negulēju kails zemē klausīties zāli augam; es rātni savlaicīgi uz savu gultiņu devos; es negriezu savu pliko muguru kukainīšiem knibināties, es nosedzu savu virsmu biezā slānī ar apģērbiem un Taiga2 pilieniem, lai glābtos no miljoniem odu kodumu. Kad iestellēju atskaņotājā šī mēneša sev biežāk spēlēto blīvplati, radinieki viebās: kavo haroņim? Bet galvenais, ka savas saknes aug galvā. To es sajutu. Nākamgad es būšu namejs. Un pie manis būs nevis tā, bet Tā.