Varēja būt arī tā - 5. Maijs 2006

mēs peldam. varam šādi, varam tādi. visādi. taurenīšu stilā, piemēram. vai dīki uz muguras plunčājamies. varam pakustināt kājiņas. un arī rociņas. -ku-ā-kvā-kvā -ku-ā-kvā-kvā un arī rociņāāss . varam suniski, varam būt arī cirvīši mazie. varam smilkstēt izmisīgi, varam grimt klusējot.
mēs varam aizpeldēt līdz tām sarkanajām bojām? par atpakaļ tikšanu padomāsim tur!

... Biju toreiz ārkārtīgi sašutis un dziļi aizvainots: kāpēc tēvs izrādes laikā drīkst skaļi krākt, un viņam par to nekas nav, bet tiklīdz es uz brītiņu aizveru acis, tā tūdaļ saņemu asu dunku sānos un niknu šņācienu ausī no māmiņas? Man tas šķita ļoti ļoti netaisnīgi. Nu pilnīgi negodīgi...

Destilē smaržīgi maigu konjaku, un tu dabūsi tīru mantu. Nekā lieka. Nekāda balasta. Tīru esenci, pašu būtiskāko. Iegūsi efektīvu līdzekli ātrai mērķa sasniegšanai, bet lietošanas process – kā sekss bez jūtām. Norij to cik vien ātri vari.
Atšķaidi šo koncentrātu, un tu dabūsi žļurgu bez smaržas, bez garšas. Turēt mutē varēsi, bet norīt negribēsi.
Bet tu vari piešķirt jebkuru formu saturam un noformēt ar spožu labeli. Vai arī pieņemt lietas tādas, kādas ir. –Kādas ir ilgā laikā izveidojušās. Tur nav ko grozīt.
Prozit, manu rozīt!