Varēja būt arī tā - 2. Maijs 2006

Jūties ērti? Esi labi iekārtojies, ko? Forša poza, vai ne? –Tēlot jefiņu, ka neko nesaproti, spekulēt uz “biezādību”, izlikties, ka tas uz tevi neattiecas, ignorēt mājienus, reaģēt tikai uz uzstājību, izvairīgi lavierēt, nulle iniciatīvas.. Patīk, ka tevi lūdzas? -Lai tad vēlīgi augstsirdīgi dotu piekrišanu.. Un ko tu gribi apmānīt? Tu taču zodz! Zodz pusvārdus, pusčukstus, pusžestus, pussoļus.
Bet tas taču nogurdina visus. Un pāri paliek: “nožēlojami”.

Ar otro piegājienu un meistara palīdzēšanu salūts samontējas krietni ātrāk – upē izdevās tikt ap pusdienlaiku. Ūdens sajūta bija viltota kā amputētas kājas sāpes. Vai asums notrulinājies, vai zāle nobrūnējusi? Spēja pievarēt attālumus ir pārvērtēta, taču to var ignorēt, ja nodrošināts lietotāju atbalsta buferis. Grīvu sasniegt neizdevās. Redzēju melno stārķi tuvumā. Tas bija pacilājoši. Gan pačotīgi, gan tiešām kruts planējums tam putnam. Saule aprāva pieri. Sviestmaizes ābolu sulā ir pretīgas.
Tagad vajadzētu iebrist straujākos ūdeņos. Vai arī pārslēgties uz plezīru ģimenēm ar bērniem – tā saucamo plostošanu.