Varēja būt arī tā - 11. Aprīlis 2006

Rīgas centrā mājokļu cenas jau pietuvinājušās Berlīnes, Stokholmas un Oslo līmenim, apejot tādas pilsētas, kā Helsinkus, Brēmeni un Varšavu -> ( plašāk iz dienas )

Pēkšņi iespēra. Līdzīgi kā "Jūrmalgeitas keiss"  - visi par to runā, it kā arī es to zinu, tomēr kaut kā abstrakti tas viss. It kā ziņas avīzēs par inflāciju, korupciju, policistu algām būtu no citas pasaules. It kā mani tas neskartu, jo nepieskaitu sevi pie norūpējušos slāņa - ir kāposts, ir problēmas racionāli to izvietot, nav piķa - padomāsim par to, kad ienāksies. Un visu laiku tā pārliecība, ka te ir manu iespēju zeme un vieta. Un tie Dzimtenes baltie bērzi un unikālais asfalts, betons, stikls un senču pīšļi un paziņu tīkls, un mīļās urlu sejas manā Pilsētā.. Ka nekas nav svarīgāks par to, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, kaut par visu pārējo var samaksāt ar VISA.

Pēkšņi ieplīsa pārliecība. Būs jāsalāpa palasoties kādu mežonīgo rietumu černuhu. Koplenda "X paaudze" varētu atvēsināt.