Varēja būt arī tā - 28. Februāris 2006

Ja šī instrumenta “biznesa labums” ir veicināt darbinieka darba ražīguma efektivitātes pieaugumu, tad šādu metožu izmantošana liecina par vadītāja nekompetenci un nelietpratību cilvēkresursu vadīšanā. Ja vadītājs nespēj panākt plānotos rezultātus no komandas, tad kaut kas nav kārtībā ar plānošanu un adekvātām komunikācijas spējām. Tāds vadītājs būtu steidzīgi sūtāms paaugstināt savu kvalifikāciju – iepazīties ar pēdējo desmitgadu menedžmenta principiem vēlamas organizācijas kultūras ieviešanā un arī saskarsmes psiholoģijas pamatus. Ja vadītājs nezin ar ko nodarbojas viņa darbinieks, tad tāds vadītājs nav vajadzīgs. Savukārt darbinieka veikuma novērtēšanai būtu jāizmanto profesionālie kritēriji.

Ja šī instrumenta nolūks ir “paaugstināt drošības līmeni”, tad rodas daži jautājumi:

• Vai tas sargās “mūs no ārpasaules”, vai “ārpasauli no mums”?
• Vai pēdējā laikā ir bijis precedents, kad uzņēmumam nodarīts būtisks kaitējums vai apdraudējums no darbinieku piekļuves iespējām globālajam tīmeklim?

Ja tas ir vērsts, lai novērstu konfidenciālas vai iekšējas informācijas noplūdi, tad darba līgumā ir punkts, kurā atrunātas pušu atbildības un iespējamās sekas. Manuprāt, uzņēmumā ir stingri noteikts, kādi darbinieki drīkst piekļūt klasificētai dienesta informācijai, kāda ir šīs informācijas aprites kārtība, un kādi ir ierobežojumi attiecībā uz to.

Mūzika: Dub Syndicate - One In Billion